Apraksts:
Parastais kruzuļzirneklis ir mazs: mātīšu un tēviņu lielums tikai mazliet atšķiras (mātītes lielākas): 2,5-4 mm gari zirnekļi. Ķermeņa krāsojums tumšs; tēviņiem galvkrūtis mazliet lielākas nekā vēders; mātītēm - manāmi lielāks vēders. Galvkrūtis melnbrūnas. Vēders tēviņiem melnbrūns, mātītēm brūni-pelēcīgi-melns (dažreiz ar rūsganiem marķējumiem), parasti ar platu brūnganu ar gaišāku apmali joslu (faktiski gaišo krāsu: no baltas līdz zilganai piešķir blīvais apmatojums), kas tālāk virzienā uz vēdera galu turpinās kā pārtrauktu punktu un tumšu v-veida garensvītru kopums. Uz galvkrūtīm un vēdera abiem dzimumiem gaišu matiņu blīvas joslas. Dažreiz sastopami arī tumšāk krāsoti īpatņi starp mātītēm. Kājas dzeltenīgi brūnas vai sarkanbrūnas; gan tēviņiem, gan mātītēm manāmi gaišākas nekā ķermeņa pamatkrāsa.
Parastais kruzuļzirneklis sastopams dažādos sausos un mēreni mitros biotopos: dārzos, mežmalās, pļavās, virsājos, kur vij gan starp koku zariņiem, gan zemsedzes augājā nelielus, neregulāras formas ķeramtīklus, kuros iestrādā līmes pilienus. Raksturīga īpatnība: visbiežāk tīkls tiek veidots sausu, nokaltušu augu stublāju vai sausa zara galā, tīklu iekarinot starp šī viena zara vai auga sazarotā stublāja atsevišķajiem zariņiem (nevis iekarinot tīklu starp vairākiem blakus augiem vai koka (krūma) pamatzariem). Mūsu klimatā bieži tīkli tiek veidoti dažādu skābeņu, asinszāļu un čemurziežu dzimtas augu galotnē sausajos stublājos. Pastāv viedoklis, ka dārzos parastais kruzuļzirneklis ir nozīmīgs dažādu sīku kaitēkļu - laputu un lapu blusiņu - skaita ierobežotājs. Olu kokoni parasti tiek veidoti vairāki (2-4), kas zemsedzes augājā tiek iekarināti diezgan tuvu cits citam līdz 0,5m augstumā no zemes; mātīte tos rūpīgi apsargā.
Izplatība:
Plaši ziemeļu puslodē izplatīta suga, kas bieži un daudzviet masveidīgi sastopama praktiski visā Eiropā. Latvijā (kopā ar ļoti līdzīgo Dictyna uncinata) biežākā kruzuļzirnekļu dzimtas suga. Latvijā un Z-Eiropā šī dzimta ir visai mazskaitlīga - tikai 5-6 sugas, lai gan dzimta sastopama visā pasaulē (atskaitot tuksnešainos Āfrikas apgabalus), un tajā konstatētas vairāk nekā 560 sugas.
