Apraksts:
Atšķirībā no vairākuma citu zirnekļu tēviņi ūdenszirnekļiem ir lielāki (ķermenis līdz 1,5 cm garš) nekā mātītes (līdz 1,2 cm). To skaidro ar ūdenszirnekļu tēviņu daudz aktīvāko dzīves veidu neparastajā vidē, kam nepieciešams spēcīgāks un lielāks augums. Ķermenis blīvi apmatots, krāsa tumši brūna, bet daudzo, sīko gaisa pūslīšu dēļ apmatojumā, faktiski ķermenis izskatās sudrabaini pelēcīgs. Uz kājām ir gari sarveida matiņi, kas sekmē peldēšanu, palielinot airēšanas laukumu.
Dzīvo zem ūdens zvanveida kamerā, kurā regulāri atjauno gaisa krājumus. Iznirstot ūdens virspusē, ķermeņa taukainajā apmatojumā sakrājas un paliek sīki gaisa pūslīši, kurus zirneklis izmanto elpošanai peldot (ap elpatveri izveidojas īpašs gaisa skafandrs) un zemūdens dzīvojamās kameras gaisa krājumu papildināšanai. Arī ķeramtīklus ūdenszirnekļi auž zem ūdens starp dažādiem ūdensaugiem. Medījumā ietilpst ūdens kukaiņi, sīki vēžveidīgie un citi sīkdzīvnieki, kas iekļūst piltuvveida tīklā. Neapēstos krājumus parasti nes uz "dzīvojamo māju" - ar gaisu pildīto zvanveida kameru. Ūdenszirnekļa dzīves ilgums visbiežāk ir 2 gadi. Vienā sezonā mātīte zem ūdens dēj 30-55 olas speciāli mazuļiem austā un ar gaisu pildītā kamerā, kas savienota ar mātes zvanveida kameru. Mazuļi līdz patstāvīgu gaitu uzsākšanai tiek rūpīgi apsargāti. Lai gan ūdenszirnekļa kodiens cilvēkam ir sāpīgs, tas netiek uzskatīts par veselībai bīstamu.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un Eirāzijas ziemeļu daļā plaši izplatīta piltuvjzirnekļu dzimtas suga. Dažās zirnekļu klasifikācijas sistēmās to iekļauj savrupā ūdenszirnekļu dzimtā Argyronetidae. Vienīgais mūsu reģionā zināmais zirneklis, kurš dzīvo zem ūdens. Latvijā sastopams bieži visā teritorijā dažādos seklos, ar ūdensaugiem aizaugušos stāvošos un lēni tekošos ūdeņos.
