sarainā magone

Papaver agremone L.

Papaver agremone L. attēls

latviski: sarainā magone

angliski: prickly Poppy

vāciski: Sand-Mohn

zviedru: spikvallmo

igauņu: liivmagun

lietuviešu: smiltyninė aguona

krievu: мак агремона

  • papaver-agremone-l
  • papaver-agremone-l-B
  • papaver-agremone-l-C

Izplatība kartē

Papaver agremone L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Papaver agremone L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-40 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dažreiz pie pamata zaro, satur baltu piensulu. Stublājs un lapas ar cietiem sarmatiņiem. Augam ir kātainas rozetes lapas un sēdošas vai gandrīz sēdošas stublāja lapas. Lapas plātne divkārt vai trīskārt plūksnaina, garāka nekā plata, lapu lielums plaši variē (ga 3-20 cm, pl 1-6 cm). Virzienā uz stublāja galotni lapas parasti sīkākas. Lapu plūksnas lancetiskas vai lineāras. Ziedi lieli (Ø līdz 8 cm), pa vienam stublāja un zaru galā. Pirms ziedēšanas zieds nolīcis. Kauslapas divas, zaļas, apmatotas, nobirst ziedam plaukstot. Vainaglapas 4, otrādi olveidīgas, spilgti sarkanas. Nereti pie vainaglapas pamata ir melns plankums. Auglis - vālesveida pogaļa (ga ap 2 cm), galā drīksnas disks izcilns, ar 4-6 stariem. Pogaļa klāta ar elastīgiem sarmatiņiem. Pogaļa acīm redzami šķautņaina, šķautņu skaits sakrīt ar drīksnas staru skaitu. Sēklām nogatavojoties, pogaļa atveras ar caurumiņiem zem drīksnas diska. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Galvenokārt Eiropā sastopama suga. Sākotnējais areāls saistīts ar kontinenta dienviddaļu, no kurienes tā plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu Eiropā.

Latvijā nevienmērīgi izplatīta suga: nereti Kurzemē un Viduslatvijā, reti DA daļā, nav sastopama galējos ZZA apvidos. Latviju šķērso sugas areāla ZA robeža.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas tīrumos, atmatās, granšainās ceļmalās, karjeros un dažādās nezālienēs, vienmēr vietās ar skraju veģetāciju.

Īpašas norādes:

Līdzīga divām citām magonēm: zīda (P. rhoeas) un, jo īpaši, lauka magonei (P. dubium). Noteicošā atšķirība ir pogaļas izskatā. No zīda magones diezgan viegli atšķirama pēc vālesveida, ar sarainiem matiņiem klātas pogaļas ar 4-6 drīksnas stariem (nevis ieapaļi olveida pogaļas, nevis kailas, nevis ar 8-12 drīksnas stariem). No lauka magones atšķirama pēc sarainas (nevis kailas) pogaļas, drīksnas disks manāmi izcilns (nevis cieši piegulošs pogaļai), pogaļas šķautnes acīm redzamas (nevis pogaļa gluda vai šķautnes neizteiktas).

Unequally: from not rare in western and central to very rare or absent in northern and eastern districts. Solitarily specimens and small groups in fields, on fallow-lands and roadsides.

Неравномерно: от нередко в западной и центральной части до очень редко или отсутствует в северной и восточной части. Единичные экземпляры и небольшие группы на полях и залежах и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: