zaļā varde

Rana esculenta L.

Rana esculenta L. attēls

latviski: zaļā varde

angliski: edible frog

vāciski: Teichfrosch, Wasserfrosch

zviedru: ätlig groda

igauņu: veekonn

lietuviešu: valgomoji varlė

krievu: съедобная лягушка

  • rana-esculenta-l
  • rana-esculenta-l-B

Izplatība kartē

Rana esculenta L. karte

Senais nosaukums:

ēdamā varde, arī zaļā naģe (Kurzemē)

Apraksts:

Ķermeņa garums ap 6 - 8 cm, retāk līdz 10 cm. Āda gluda. Mugura zaļa vai brūngana, ar melniem plankumiem vai punktiņiem, bieži - arī ar garenisku dzeltenu svītru pār muguras vidu. Vēderpuse balta vai pelēka, parasti ar melniem plankumiem. Tēviņam ārējie rezonatori pelēkā krāsā. Zaļā varde nav patstāvīga suga, bet gan hibrīds starp ezera vardi un dīķa vardi, kas radies dabiskās krustošanās rezultātā. Šī suga vienmēr ir sastopama jauktajās populācijās ar vismaz vienu no izejas sugām. Latvijā parasti sastopamas jauktas dīķa vardes un zaļās vardes populācijas, kas turpina savstarpēji krustoties. Izceļas ar lielu ekoloģisku plastiskumu, jo spēj apdzīvot abām izejas sugām raksturīgos biotopus. Piemēram, atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem, ūdenstilpes lieluma un skābekļa satura ūdenī var ziemot vai nu ūdenstilpes dibenā kā ezera varde, vai krastā kā dīķa varde. Kopumā zaļā varde atšķiras ar lielāku pielāgotiesspēju nekā pārējās zaļo varžu sugas, tādēļ bieži vien izrādās izturīgāka par izejas sugām.

Ekoloģija:

Visu aktivitātes sezonu pavada ūdenī vai ūdenstilpes krastā. Nārsta periods maijā - apmēram: 5.05.-30.05. Nārsto mazos un lielos dīķos, karjeros, vecupēs vai upju līčos. Visi ar vairošanos saistītie raksturlielumi ir vidēji starp ezera un dīķa vardi. Dzimumgatavība iestājas dzīves trešajā gadā. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem. Aktīva dienā, taču nārsta dziedāšanas intensitāte pieaug pievakarē. Ziemo ūdenstilpes dibenā vai sauszemē, līdzīgi dīķa vardei.

Izplatība:

Nav pilnībā izpētīta, jo līdzība ar izejas sugām vieš neskaidrības, taču pierādīts, ka ir sastopama visur, kur vienlaicīgi mīt gan ezera, gan dīķa vardes, t.i., Viduseiropā. Latvijā sastopama bieži, bet nevienmērīgi. Parasti konstatēta kopā ar dīķa vardi, atsevišķos gadījumos - ar ezera vardi.

Apskati citas sugas: