kokvarde

Hyla arborea (L.)

Hyla arborea (L.) attēls
  • kokvarde attēls
  • kokvarde attēls
  • kokvarde attēls

latviski: kokvarde

angliski: common tree frog (common hyla)

vāciski: Laubfrosh, Baumfrosch

zviedriski: lövgroda

igauniski: harilik lehekonn

lietuviski: medvarlė

krieviski: обыкновенная квакша

Hyla arborea (L.) karte

Senais nosaukums:

parkšķis.

Apraksts:

Ķermeņa garums ap 3,5 - 5 cm. Āda gluda. Mugura koši zaļa, ļoti reti - brūngana vai zeltaina. Vēderpuse - gaiša, bez plankumiem. Pirkstu galos piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām. Tēviņš nedaudz mazāks, ar tumšu kaklu. Iekšējais rezonators labi attīstīts, dzied visu nārsta periodu. Dziesma mazliet atgādina pīļu pēkšķēšanu vai tarkšķēšanu, ar ko acīmredzot saistīts senais nosaukums.

Ekoloģija:

Nārsta periods apmēram laikposmā: 25.04.-30.05. Nārsta vietas atrodas dīķos, kuru krasti aizauguši ar krūmiem un kārkliem. Mātīte iznērš līdz 800 - 1000 ikriem, kuri parasti sakārtoti apaļos gļotainos kamolos. Ikru kamoli izvietoti ūdenstilpes dibenā. Kurkuļi izšķiļas pēc 10 dienām. Tie ir gaiši, sasniedz 5 cm garumu. Metamorfoze notiek pēc 2 - 3 mēnešiem, un šīgadeņi parasti atstāj ūdenstilpi jūlija beigās - augustā. To izmērs ir 0,9 - 1,8 cm. Dzimumgatavība iestājas dzīves otrajā - trešajā gadā. Pārsvarā pārtiek no lidojošiem kukaiņiem, bet ēd arī kāpurus, skudras un vaboles. Aktīva krēslā un tumsā, arī nārsta dziedāšana sākas pievakarē. Pa dienu parasti slēpjas lapotnē vai zemsedzē. Ziemošanas periods sākas septembra beigās - oktobrī; ziemo zemsedzē, alās, dobumos.

Izplatība:

Visa Eiropa, izņemot Lielbritāniju, rietumos līdz Portugālei, dienvidaustrumos - līdz Kaspijas jūrai. Pašreiz pierādītā izplatības ziemeļu robeža stiepjas caur Dienvidzviedriju un Baltkrievijas dienvidiem (pēc citiem datiem - caur Lietuvas dienvidiem: S.Gruodis, personīgs ziņojums), tomēr daudzi autori (pilnīgu sarakstu sniedz Siliņš un Lamsters, 1934) atzīmē kokvardi kā ļoti retu Latvijas faunas pārstāvi jau kopš 1777. gada. Muzejos nav neviena kokvardes eksemplāra, kas būtu atrasts Latvijā, tomēr ziņojumu biežums ļauj pamatoti iekļaut kokvardi Latvijas abinieku sarakstā. Pastāv viedoklis (Zvirgzds un Vilnītis, 1995), ka pēdējo simt gadu laikā, pateicoties lauksaimnieciskās darbības intensifikācijai un līdz ar to ­ nārsta vietu izzušanai ­ notikusi kokvaržu populācijas saskaldīšana vairākās izolētās grupās, kuras bija par mazu, lai spētu pretoties nelabvēlīgajiem vides faktoriem, kas Latvijā ir tuvi kokvardes izturības robežai. Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija veic kokvardes reintrodukciju Latvijā. Kopš 1990. gada ir nostabilizējusies mākslīgi izveidotā kokvardes populācija Liepājas rajonā, kas nu jau spēj ne vien pašatjaunoties, bet arī aktīvi izplatīties uz jaunām nārsta vietām. Reintrodukcijas vietā ir nodibināts liegums. Parastā kokvarde ir iekļauta Latvijas un Baltijas Sarkanajās grāmatās, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Pašreiz jāturpina stiprināt jaunizveidotās populācijas dzīvotspēju; būtu vēlams izveidot arī citas populācijas Rietumkurzemē.

Apskati citas sugas: