Pamatareāls
Iespējamās izplatības areāls
Individuālas atradnes
Apšaubāmas atradnes
Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas
Apraksts:
Spēcīgs torpēdveida ķermenis. Ķermeņa priekšdaļa ievērojami augstāka un masīvāka par pārējo daļu. Augšžoklis stipri pagarināts, zobenveida. Zobens saplacināts dorsoventrāli. Mute liela. Zobu pieaugušai zivij nav. Vēdera spuras nav. Astes spura ar dziļu šķēlumu, uz tās stumbra sānos horizontāls ķīlis. Ir morfoloģiskas atšķirības starp pieaugušām un jaunām zivīm. Jaunajām ir viena gara muguras spura, anālā spura nedalīta, ķermenis klāts ar īpašām zvīņveida struktūrām, pieaugušām savukārt ir 2 muguras spuras, pirmā īsa, atrodas uzreiz aiz galvas, otrā ļoti maza uz astes stumbra, anālā spura sadalīta divās daļās, ķermenis kails. Mugura pelēki zilgana, dažreiz ar metālisku nokrāsu, sāni gaišāki, vēders gandrīz balts. Zobena augšpuse vienmēr melna, sāni gaišāki. Spuras tumši pelēkas.
Morfoloģija:
D1 21-30, D2 3, A1 12-13, A2 3, P 16, vt. 26.
Izmēri:
L-4,9 m, W-535 kg.
Bioloģija:
Pelaģiska zivs, satopama līdz 800 m dziļumā. Barus neveido, taču barošanās laikā var koncentrēties vienā vietā ievērojamā skaitā. Laba peldētāja, spēj attīstīt 130 km/h lielu ātrumu. Agresīva zivs, sekojot zivju bariem, veic lielus attālumus. Vasarā migrē vairāk uz ziemeļu platuma grādiem. Migrāciju laikā izvairās no ūdeņiem, kur temperatūra zemāka par 12-13°C. Plēsēja, galvenokārt barojas ar siļķēm, makrelēm, stavridām un kalmāriem.
Vairošanās:
Dzimumgatavību sasniedz 5.-6. gadā, 140-170 cm garumā. Austrumatlantijā nārsto no janvāra līdz oktobrim ūdens temperatūrā, kas augstāka par 23,5°C un sāļumā 33,8-37,4ä. Nārsts parasti noris ūdens virsējos slāņos - 0-75 (120) m dziļumā.
Izplatība:
Visu okeānu mērenie un tropiskie ūdeņi. Ziemeļeiropas piekrastē reta. Baltijas jūrā ļoti reta ieceļotāja. Parasti ieceļo augustā-novembrī. Latvijas piekrastē līdz 2. Pasaules karam zināmi 9 noķeršanas gadījumi. Pēckara periodā Latvijas piekrastē konstatēta divas reizes: 1952. gadā un 1993. gadā (uz dienvidiem no Ventspils). Polijas piekrastē ir zināmi noķeršanas gadījumi 1964., 1965. un 1993. gadā. Latvijā XXI gs. vēl daži konstatējumi valsts DR daļā. Visjaunākais atradums - izskalota krastā 2022.g. jūlijā pie Liepājas.
Izmantošana:
Kopš seniem laikiem vērtīgs zvejas objekts. Zvejo galvenokārt ar āķiem. 80. gados nozvejo ap 38-56 tūkst. t gadā. Lomos parasti dominē 2,5-3,5 m garas un 60-120 kg smagas zivis. Iecienīts sporta zvejas objekts, īpaši Ziemeļamerikā.
Summary:
Marine pelagic species. Distributed in moderate and tropical waters of all oceans. Rare in North Europe. Very rarely immigrating in the Baltic Sea, mostly in August - November. Near Latvia 9 caught specimens reported before the World War II and 2 after it (1952, 1993).
