karpu dzimta (Cyprinidae)

Lielākā zivju klases dzimta pasaulē, kas sastopama Z-Amerikas, Āfrikas un Eirāzijas saldūdeņos. Tikai pāris sugas ir pastāvīgas jūras sāļūdeņu iemītnieces, vēl dažas laiku pa laikam uzturas estuāros upju grīvu apvidū ar pazeminātu ūdens sāļumu. Visbiežāk druknas, sāniski saplacinātas vai ieapaļas zivis ar galvenokārt pilnīgu sānu līniju, retāk sānu līnija nepilnīga un skaidri nodalāma tikai tuvu pie galvas. Galva bez zvīņām. Ķermeni vairumam sugu klāj blīvi pieguļošas zvīņas. Lūpas biezas. Kuņģa nav, peldpūslis savienots ar barības vadu. Rīkles zobi pilda barības sakošļāšanas funkciju. Raksturīga izteikti laba dzirde. Dažas sugas pirms ikru nēršanas būvē ligzdas un tās apsargā. Mūsu klimatā visbiežāk 20-70 cm garas zivis. Galvenokārt pārtiek no bezmugurkaulniekiem un augiem.

Dzimtas taksonomijā pasaulē valda liela viedokļu daudzveidība. Maksimāli nodala līdz 367 ģintis un mazliet vairāk nekā 3000 sugas. Daži autori min mazāku skaitu. Latvijā 22 vietējās sugas, vēl 6 (gk. no Āzijas) audzētas dīķsaimniecībās un ielaistas dažos ezeros. Daudzas sugas ir dominējošo skaitā Latvijas ezeros, dīķos un dažādās upēs.

Iepriekšējā dzimta Nākamā dzimta

Šīs dzimtas sugas

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.