Pamatareāls
Iespējamās izplatības areāls
Individuālas atradnes
Apšaubāmas atradnes
Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas
Apraksts:
Ķermenis slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute ar zobiem, vērsta uz priekšu. Mugura zaļgani vai zilgani pelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem, galvenokārt virs sānu līnijas, nelieli melni x-veida plankumi. Pirms nārsta tēviņiem ķermenis kļūst tumšs ar sarkaniem plankumiem, apakšžoklis kāšveidīgi izliecas. Mazuļiem uz sāniem 7-13 lieli tumši plankumi, uz žaunu vākiem parasti 2 melni plankumi, gar sānu līniju vienā rindā sarkani punkti. Uz muguras spuras, anālās spuras un taukspuras tumši punkti. Uz jūru migrējošie mazuļi (smolti) sudrabaini.
Morfoloģija:
D 2-5/8-12, A 3-4/7-10, P 1/11-16, V 1-2/7-10, C 19, l.l. 109-138, sp.br. 14-24, vt. 57-61.
Izmēri:
L-160 cm, W-46,5 kg, Latvijā Ls-145 cm, W-34 kg.
Atšķirīgās pazīmes:
Ir taukspura. Mute liela ar zobiem, uz muguras un sāniem tumši plankumi (skat. sīgu dzimtas zivis). Anālajā spurā mazāk staru nekā kuprlasim, ketlasim un kižučam. Lemeškaula plātnīte paplašināta, tā ir nedaudz izvirzīta pirms aukslēju kauliem (skat. ketlasi, kižuču un kuprlasi). Uz lemeškaula kāta zobi, kuri pieaugušiem īpatņiem mēdz izkrist (skat. palijas). Uz ķermeņa melni x-veida plankumi (skat. varavīksnes foreli). Augšžokļa gali sniedzas līdz acs aizmugurējai malai, lemeškaula plātnīte bez zobiem (skat. taimiņu un varavīksnes foreli). Mazuļiem uz žaunu vākiem parasti 2 melni plankumi, gar sānu līniju sarkani punkti tikai vienā rindā (skat. taimiņu un foreles), taukspura pelēka (skat. taimiņu).
Bioloģija:
Anadroma zivs. Lielos ezeros sastopama saldūdens forma - ezera lasis. Uzturas pa vienam. Dzīvo jūrā 1-6 gadus, tad dodas nārstot upēs. Mazuļi upēs pavada 1-5, Latvijā vairums - 2 gadus, sasniedzot 9-25 cm, Latvijā 11-18 cm garumu. Novērota līdz 3000 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 100 km diennaktī. Jūrā galvenokārt barojas ar zivīm (brētliņām, reņģēm, trīsadatu stagariem u.c.); saldūdeņos pieaugušās zivis nebarojas, bet mazuļi - ar ūdens kukaiņu kāpuriem. Sasniedz 15 gadu, Latvijā 10 gadu vecumu.
Vairošanās:
Dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 40-65 cm garumu (Ls). Auglība 2-40 tūkst. ikru. Nārsto septembrī-februārī, Latvijā oktobrī-novembrī (ūdens t° 0-8°C) no 25 cm līdz 3 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 15-48 dienas. Nārstā piedalās arī upēs nobrieduši pundurtēviņi (Ls-10-20 cm). Mātīte veido ligzdu, ierokot ikrus oļos, to attīstība ilgst 70-220 dienas (240-450 grāddienas). Latvijas upēs kāpuri izšķiļas pavasarī. Reti sastopami hibrīdi ar taimiņu.
Izplatība:
Atlantijas okeāna ziemeļdaļa. Eiropa un Ziemeļamerika. Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Baltijas lasis tiek uzskatīts par ģeogrāfiski izolētu populāciju. Tā migrācijas ārpus Baltijas nav novērotas. Uz nārstu upēs ienāk no jūnija līdz oktobrim. Latvijā dabiskais nārsts konstatēts 10 upēs. Latvijā kopš 1885. gada tiek mākslīgi pavairots.
Izmantošana:
Baltijā nozvejo 3-5 tūkst. t, Latvijā - 350-600 t gadā.
Summary:
Anadromous species. Distributed in the North Atlantic, also in the Baltic Sea and its gulfs. The Baltic salmon is considered a geographically isolated population, as no migrations off the Sea observed. Living in sea for 1 - 6 years, then entering rivers for spawning. Natural spawning recorded in 10 rivers of Latvia. Entering rivers from June to October, spawning in October - November. Young fish staying in rivers for 2 years, reaching length of 11 - 18 cm, then migrating to the sea as silver smolts. Basic diet: in the sea - fish (sprat, herring, three-spined stickleback), in rivers - adults not feeding, young fish consuming larvae of insects. Restocked since 1885. Annual catch of 350 - 600 tons in Latvia.
