rauda

Rutilus rutilus (L.) (syn. Leuciscus rutilus)

Rutilus rutilus (L.) attēls
  • rauda attēls
  • rauda attēls

latviski: rauda

angliski: roach

vāciski: Plötze

zviedriski: mört

igauniski: särg

lietuviski: kuoja

krieviski: плотва

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Rutilus rutilus (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Mugura zilganzaļa vai zilganbrūna, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa un galvas izveidojas nārsta kārpiņas.

Morfoloģija:

D 2-4/7-12, A 2-4/7-13, P 1/12-19, V 1-2/7-9, C 17-20, l.l. 37-48, os.ph. 6-5, sp.br. 9-21, vt. 34-45; Latvijā D 9-11, A 9-12, l.l. (40)41-48.

Izmēri:

L-53 cm, W-2,5 kg, Latvijā l-33-(47) cm, W-0,8-(2,6) kg.

Atšķirīgās pazīmes:

Acs varavīksne-ne sarkana, retāk dzeltenīga (skat. citas karpu dzimtas zivis). Vēdera spuras un anālā spura, retāk citas spuras dzeltenīgi sarkanas vai oranžas, sāni un vēders sudrabains, rīkles zobi vienā rindā (skat. ruduli).

Bioloģija:

Saldūdens zivs. Uzturas baros. Sevišķi lielas koncentrācijas veido pavasarī pirms nārsta, rudenī izvietojoties ziemošanas bedrēs, un ziemojot. Novērota līdz 10 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 2 km diennaktī. Pamatbarība: bentoss un ūdensaugi. Sasniedz 29 gadu, Latvijā 16 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 1-10 gadu vecumā, sasniedzot 5-21 cm, Latvijā 7-13 cm garumu (l). Auglība 0,6-423,7 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-jūnijā, Latvijā aprīļa beigās-jūnijā (ūdens t° 4-22°C) no 5 cm līdz 20 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts 1-2 piegājienos ar 7-14 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 2-36 dienas. Ikri pielīp pie augiem, saknēm un cita substrāta, to attīstība ilgst 4-22 dienas (80-258 grāddienas). Pēc izšķilšanās kāpuri 2-5 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem. Veido hibrīdus ar plaudi, plici, ruduli, vīķi, ausleju un apakšmuti.

Izplatība:

Eiropa un Āzija. Latvijā saldūdeņos viena no visizplatītākajām zivju sugām. Sastopama daudzās upēs un ezeros, kā arī jūras piekrastē, īpaši upju grīvu tuvumā. Nelielos stipri aizaugušos slēgtos ezeros parasti nav sastopama.


Izmantošana. Iekšējo ūdeņu rūpniecis-kajā nozvejā pēc masas viena no visvairāk nozvejotajām zivīm. 90. gados Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē nozvejo ap 20 t raudu gadā. Makšķernieku lomos viena no visbiežāk sastopamajām zivīm. Jūras piekrastē 80.-90. gados nozvejo 10-20 t gadā

Summary:

Freshwater species. Distributed in Europe and Asia. One of the most common Latvian fish. Occurring in many rivers, lakes and coastal waters near river mouths. In Latvia reaching maturity when 7 - 13 cm long (l). Spawning in April - June. Accounting for a great part of the mass of annual commercial freshwater catch. Common catch for anglers. Annual catch of 10 - 20 tons in the coastal areas of the Baltic Sea and the Gulf of Riga in 1980s - 90s. Object for recreational fishing.

Apskati citas sugas: