salaka (sņitka, sniedze)

Osmerus eperlanus (L.)

Osmerus eperlanus (L.) attēls
  • salaka attēls
  • salaka attēls

latviski: salaka (sņitka, sniedze)

angliski: smelt

vāciski: Stint

zviedriski: nors

igauniski: meritint, Peipsi tint

lietuviski: stinta, ežerinė stintelė

krieviski: корюшка (снеток)

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Osmerus eperlanus (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Ķermenis slaids, šķērsgrie-zumā ieapaļš. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz augšu. Mugura zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bālgans. Pirms nārsta tēvi-ņiem uz ķermeņa mēdz izveidoties nārsta kārpiņas.

Morfoloģija:

D 2-3/6-11, A 2-4/10-16, P 1/8-12, V 1-2/7-8, C 19, l.l. 0-17, sq. 57-69, sp.br. 25-41, vt. 53-68.

Izmēri:

L-45 cm, W-295 g, Latvijā L-26 cm, W-173 g, ezera formai Ls-18 cm, W-56 g.

Atšķirīgās pazīmes:

Ir taukspura. Sānu līnija nepilnīga (skat. alatu, sīgu un lašu dzimtas zivis). Raksturīga svaigu gurķu smarža.

Bioloģija:

Anadroma vai saldūdens zivs. Uzturas lielos baros. Populāciju lielums ļoti svārstīgs. Anadromā forma dzīvo jūras piekrastē, nārstot ienāk upju lejtecēs, saldūdens forma dzīvo ezeros. Novērota līdz 100 km tāla migrācija. Saldūdens forma no jūras formas atšķiras ar mazākiem ķermeņa izmēriem. Pamatbarība: planktons, bentoss un zivju mazuļi. Sasniedz 13 gadu, Latvijā 11 (ezera salaka - 5) gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavība iestājas 1.-6. dzīves gadā (jūras salakai 2-4 gadu vecumā). Auglība 0,4-131,3 tūkst. ikru. Nārsto martā-jūlijā, Latvijā aprīlī-maijā (ūdens t° 1-15°C) no 3 cm līdz 23 m dziļumā. Jūras salaka koncentrējas upju grīvu rajonā ziemā un februārī-aprīlī ienāk upēs uz nārstu. Pēc nārsta pieaugušās zivis atgriežas jūrā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 3-30 dienas. Ikri pielīp pie ūdensaugiem, smiltīm, akmeņiem un cita substrāta, to attīstība ilgst 8-64 dienas (80-240 grāddienas). Jūras salakas mazuļi upēs pavada vasaru un uz jūru migrē rudenī. Saldūdens formai pēc nārsta vairums īpatņu iet bojā.

Izplatība:

Ziemeļeiropa. Latvijā sastopamas divas formas: anadromā -jūras salaka O.e. eperlanus un saldūdens - ezeru salaka O.e. spirinchus. Anadromā forma sastopama jūrā piekrastes rajonos, no kurienes ienāk upju lejtecēs un piejūras ezeros. Saldūdens forma trīsdesmitajos gados bijusi sastopama apmēram 30 ezeros. Piecdesmitajos gados konstatēta 7 ezeros: Drīdzī, Sīverā, Geraņimovas Ilzas, Puzes, Rāznas, Sventes un Zosnas ezeros, bet literatūrā attiecināta vēl uz 11 ezeriem. 1989. gadā konstatēta Drīdzī, Sīverā, Puzes un Rāznas ezeros.

Izmantošana:

Jūras piekrastē un Rīgas līcī 90. gados Latvijā nozvejo ik gadu ap 200-500 t salaku. Maksimālā nozveja reģistrēta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā - ap 5500 t. Nelielā daudzumā salaka tiek zvejota ezeros. Ziemā jūras piekrastē samērā daudz noķer arī makšķernieki.

Summary:

Anadromous or freshwater species. Distributed in North Europe. Two varieties in Latvia: the anadromous smelt O. e. eperlanus - in coastal waters and the Gulf of Riga -, and the freshwater smelt O. e. spirinchus - mostly in a few lakes of Latgale. The anadromous smelt occurring in coastal waters of Latvia, wintering near river mouths and entering lower reaches of rivers for spawning in February - April. Young fish spending summer in rivers and migrating to the sea in autumn. The freshwater variety recorded in 30 lakes in 1930s, 7 in 1950s, and 4 in late 1980s; spawning in April - May. Commercially important species; annual catch of 200 - 500 tons in the Gulf of Riga and coastal waters of Latvia; maximum registered in 1960s - 70s: ca. 5500 tons.

Apskati citas sugas: