ziemeļu buļļzivs (ziemeļu jūrasbullis)

Myoxocephalus scorpius (L.) (syn. Cottus scorpius)

Myoxocephalus scorpius (L.) attēls

latviski: ziemeļu buļļzivs (ziemeļu jūrasbullis)

angliski: bull-rout (short-spined scorpion)

vāciski: Seeskorpion

zviedriski: rötsimpa

igauniski: nolgus

lietuviski: builis

krieviski: керчак

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Myoxocephalus scorpius (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Liela, plata, no augšas nedaudz saplacināta galva. Uz galvas vairāki izcilņi un dzeloņi. Uz priekšvāka kaula katrā pusē atrodas pa diviem dzeloņiem. Augšējais dzelonis vāka kaula malu nesniedz, otrs divreiz īsāks par pirmo. Vēl viens dzelonis atrodas uz vāka kaula. Astes stumbrs īss un augsts. Sānu līnijas abās pusēs ir daudzas ar asiem dzelonīšiem bruņotas kaula plātnītes, bet pati sānu līnija ir bez kaula plātnītēm. Sānu līnijas poras novietotas trīs rindās. Mugura tumši brūna, sāni - dzeltenīgi ar pienbaltiem plankumiem, vēders gaišs. Nārsta laikā tēviņiem vēders sarkanīgs, ar gaišiem plankumiem, mātītēm - oranžs, arī ar gaišiem plankumiem. Spurās ir tumšas joslas.

Morfoloģija:

D1 VII-XI, D2 14-17, A 10-14, P 16-17, V I/3, vt. 34-36, l.l. 36-43.

Izmēri:

Arktiskajās jūrās L-60 cm, Baltijā L - 36 cm. Parasti mātītes līdz 25 cm, tēviņi - 21 cm.

Atšķirīgās pazīmes:

Uz galvas 3 asi dzeloņi, no kuriem augšējais nesniedz vāka kaula malu. Virs un zem sānu līnijas kaula plātnītes (skat. pārējās buļļzivis).

Bioloģija:

Bentiska jūras zivs. Uzturas galvenokārt uz akmeņainām gruntīm 4-50 m dziļumā, arī jūraszāļu audzēs. Barojas ar lielākajiem vēžveidīgajiem (Mesidotea, Crangon), sīkām zivīm, reņģu, plekstu, salaku, stagaru un citu zivju mazuļiem un tārpiem. Baltijas jūrā sasniedz 8 gadu vecumu.

Vairošanās:

Dzimumgatavību sasniedz trešajā - ceturtajā dzīves gadā. Nārsto decembrī-martā. Auglība līdz 16 tūkst. ikru. Mātītes tos nērš piku veidā starp akmeņiem. Ikri lieli, 2,5 mm diametrā, dzelteni, tos apsargā tēviņi. Kāpuri izšķiļas pēc 5-12 nedēļām, tie ir pelaģiski un, sasnieguši 2-2,2 cm garumu, pāriet uz bentisku dzīvi.

Izplatība:

Izplatīta Ziemeļeiropas jūrās. Baltijas jūrā sastopams visā piekrastē, bieži, taču lielas koncentrācijas neveido. Rīgas līcī visbiežāk rietumu un ziemeļu daļās.

Izmantošana:

Saimnieciskas nozīmes nav, kaut gan gaļa ir ēdama.

Summary:

Marine demersal species. Distributed in the North European seas; throughout the Baltic, mostly on stony bottom. Occurring frequently, but not abundant. In the Gulf of Riga distributed in western and northern parts.

Apskati citas sugas: