Iepērcies internetveikalā Gandrs

anšovs (Engraulis encrasicholus (L.))


Engraulis encrasicholus (L.) karte
Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts. Neliela izmēra, slaida, gandrīz cilindriska zivs. Vēders apaļš, bez ķīļa. Galva no sāniem saplacināta; purns stipri izstiepts, noapaļots. Mutes atvere liela, ar garu apakšžokli. Uz žokļiem nelieli zobi. Acis lielas, atrodas tuvu purna priekšgalam, virs mutes atveres. Sānu līnijas nav. Muguras spura un anālā spura īsa, anālā spura atrodas aiz muguras spuras pamatnes. Zvīņas viegli zūdošas. Pie astes ir divi pāri pagarinātu zvīņu. Mugura zilganzaļa, sāni sudrabaini. Žaunu vāki dzeltenīgi. Astes spuras aizmugurējai malai tumša apmale.

Morfoloģija. D 14-18, A 16-20, P 15-17, V 7, vt. 47, sp.br. 58-77.

Izmēri. L-20 cm, parasti 12-15 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Garš, noapaļots purns ar lielu, uz leju vērstu muti (skat. siļķu dzimtu).

Bioloģija. Pelaģiska jūras zivs. Eirihalīna, uzturas ūdeņos ar sāļumu 4-41ä. Veido lielus barus. Vasarā migrē uz piekrasti, kur uzturas ūdens virsējos slāņos, nereti ieejot arī līčos un pat upju grīvās. Ziemā atkal atgriežas dziļumā, kur uzturas līdz 100 m dziļumam. Planktonofāga, barojas ar planktoniskajiem vēžveidīgajiem, zivju un bezmugurkaulnieku kāpuriem.

Vairošanās. Dzimumgatavību saniedz pirmajā gadā (L>10 cm). Ziemeļeiropā nārsts ļoti garš, no aprīļa līdz augustam. Auglība 10-23 tūkst. ikru. Ikri ovāli, bezkrāsaini, pelaģiski. Embrionālā attīstība 20°C siltā ūdenī ilgst 3 dienas. Kāpuri pelaģiski.

Izplatība. Sastopama Rietumāfrikas un Eiropas piekrastē uz dienvidiem no Ziemeļjūras, arī Melnajā jūrā un Azovas jūrā. Izdala vairākas formas, kas tomēr netiek uzskatītas par pasugām. Baltijas jūrā reta ieceļotāja. Ieceļo vasaras otrajā pusē, rudenī. Austrum- un Ziemeļbaltijā līdz šim noķerti 9-10 eksemplāri, no kuriem viens 1965. g. Pērnavas līcī un 70. gadu beigās Irbes šaurumā.

Izmantošana. Ziemeļeiropā nelielā skaita dēļ anšovs gandrīz netiek zvejots, bet Dienvideiropas jūrās tas ir vērtīgs un nozīmīgs zvejas objekts.

Summary. Marine pelagic species. Distributed near West Africa and Europe south of the North Sea. Entering the Baltic very seldom, mostly in late summer and autumn. 9 - 10 specimens caught in the eastern and northern Baltics so far, two of them near Latvia - in the Pärnu Bay (1965) and the Irbe Strait (late 1970s).

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.