Pamatareāls
Iespējamās izplatības areāls
Individuālas atradnes
Apšaubāmas atradnes
Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas
Apraksts:
Ķermenis slaids vai samērā augsts, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilgan-pelēka vai zilganzaļa, sāni un vēders sudrabains. Pirms nārsta tēviņiem uz ķermeņa var izveidoties nārsta kārpiņas.
Morfoloģija:
D 2-5/7-14, A 2-5/8-16, P 1-2/11-17, V 1-3/8-13, C 18-20, 1.l. 69-110, sp.br. 14-65, vt. 53-65; Latvijā D 9-10(11), A (10)11-12-(14), l.l. (85)-89-102(103), sp.br. (18)-37-41-(44).
Izmēri:
L-130 cm, W-12 kg.
Atšķirīgās pazīmes:
Ir taukspura. Mute vērsta uz leju (skat. repsi, nelmu, peledi un Baikāla omuli). Latvijā žaunu bārkšu parasti mazāk nekā peledei un muksunam. Augšžokļa gali, aizsniedz acs priekšējo malu (skat. čiru).
Bioloģija:
Anadroma vai saldūdens zivs. Latvijas ūdeņos sastopamas vairākas sīgu formas: jūru piekrastē nārstojošā sīga, sīgas anadromā forma, sīgas saldūdens forma. Anadromā forma dzīvo jūrā, nārstot dodas uz upēm. Mazuļi upēs pavada 1-2 gadus. Pārvietošanās ātrums līdz 50 km diennaktī. Saldūdens forma dzīvo ezeros. Pamatbarība: bentoss, planktons, retāk zivis. Sasniedz 25 gadu, Latvijā 17 gadu vecumu.
Vairošanās:
Dzimumgatavība iestājas 2-9 gadu vecumā, sasniedzot 12-40 cm, Latvijā 23-30 cm garumu (Ls). Auglība 0,7-131,4 tūkst. ikru. Nārsto septembrī-decembrī, Latvijā oktobrī-novembrī (ūdens t° 0-10°C) no 20 cm līdz 30 m dziļumā. Raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 6-36 dienas. Ikri bentiski uz smilšainas un akmeņainas grunts, to attīstība ilgst 46-220 dienas (125-330 grāddienas). Dažkārt var nenārstot katru gadu. Jūras piekrastē nārstojošās sīgas nārsta vietas Latvijas piekrastē nav zināmas. Veido hibrīdus ar repsi, peledi un Baikāla omuli.
Izplatība:
Cirkumpolāra. Jūras piekrastē nārstojošās un anadromās sīgas izplatītas Rīgas līcī un Baltijas jūras piekrastē. Sīgas saldūdens forma galvenokārt sastopama Latgales ezeros. Anadromā sīga Latvijā mākslīgi pavairotas no 1893. līdz 1961. gadam. Saldūdens sīgas - pamatā Peipusa - C. lavaretus maracnoides Polj., retāk Ludogas - C.l. ludoga Polj. Latvijas ezeros kopš 1888. gada. Līdz 1981. gadam ielaistas vairāk nekā 68 (9 %) ezeros, kā arī Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvē. Populācijas izveidojušās Alaukstā un Rāznas ezerā. Raksturīga liela formu daudzveidība, Krievijā vien izdala vismaz 85 formas. Iespējams, ka Coregonus lavaretus ir vairāku sugu komplekss. Kopš 1995. gada sīgas anadromā forma iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā sarūkošo sugu (2.) kategorijā.
Izmantošana:
Saldūdeņos zvejnieku un makšķernieku lomos ļoti reti. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē 90. gados Latvijas nozveja sastādīja 5-10 t gadā.
Summary:
A few forms - anadromous, freshwater, and sea spawning - occurring in Latvia. The sea spawning and anadromous whitefish distributed along the sea coast and in the Gulf of Riga. Spawning areas near the Latvian coast not known. The anadromous whitefish entering rivers to spawn in October - November. Young fish spending 1 - 2 years in rivers. Freshwater whitefish Coregonus lavaretus marranoides distributed mainly in the lakes of the eastern part of Latvia (Latgale). C. l. ludoga stocked since 1888. Released at least in 68 (9%) lakes and reservoirs on the Daugava in 1888- 1981. Established populations recorded in Lakes Alauksta and Rāznas. The anadromous whitefish stocked from 1883 to 1961. Included in the Red Data Book of Latvia under the category æ2æ (vulnerable) since 1995. Rare catches in freshwater bodies. Annual marine catch of 5 - 10 tons.
