jūraszutis

Conger conger (L.)

Conger conger (L.) attēls

latviski: jūraszutis

angliski: conger eel

vāciski: Meeraal

zviedriski: havsål

igauniski: meriangerjas

lietuviski: jūrinis ungurys

krieviski: конгер

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Conger conger (L.) karte
  • PamatareālsPamatareāls
  • Iespējamās izplatības areālsIespējamās izplatības areāls
  • Individuālas atradnesIndividuālas atradnes
  • Apšaubāmas atradnesApšaubāmas atradnes
  • Robeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijasRobeža, aiz kuras par sugas izplatību nav informācijas

Apraksts:

Garš čūskveida ķermenis, gandrīz cilindrisks priekšgalā un saplacināts no sāniem astes virzienā. Zvīņu nav. Galva nedaudz saplacināta no augšas, purns smails. Mute vērsta uz priekšu, tā ir plaša un sniedzas līdz vertikālei no acs centra. Uz žokļiem un lemeškaula ir nelieli koniski zobi. Lūpas biezas, sānos mazliet gaļīgas. Muguras spura gara, sākas aiz krūšu spuras aizmugurējās malas un aizņem ap 80% no ķermeņa garuma. Muguras spura un anālā spura saplūst vienā nedaudz noapaļotā astes spurā. Krūšu spura neliela. Vēdera spuras nav. Mugura tumši brūna, pelnu pelēka vai tumši zaļa. Vēders un sāni gaišāki - pelēki, balti, zeltaini vai brūngani. Sānu līnija gaiša. Dziļūdens eksemplāriem ķermenis ir gaišāks, bet spurām ir tumšas vai gandrīz melnas apmales.

Morfoloģija:

D 275-300, A 205-225, P 17-19, C 10, vt. 153-164.

Izmēri:

L-274 cm, W-65 kg. Tēviņi parasti mazāki par mātītēm.

Atšķirīgās pazīmes:

Gara muguras spura, kas sākas uzreiz aiz krūšu spuras aizmugurējās malas; augšžoklis un apakšžoklis vienādā garumā (skat. zuti).

Bioloģija:

Bentiska jūras zivs, satopama gan lielos dziļumos, gan piekrastē. Parasti uzturas uz akmeņainām gruntīm, piekrastes klintīs, retāk smilšainās vietās. Piekopj vientuļnieka dzīves veidu. Aktīvs naktī, dienā slēpjas spraugās starp akmeņiem vai ierokas smiltīs. Plēsējs, galvenokārt barojas ar zivīm, taču neatsakās no vēžveidīgajiem - krabjiem, vē-žiem-vientuļniekiem, arī moluskiem.

Vairošanās:

Dzimumgatavības sasniegšanas vecums nav zināms. Nārsto vasarā Atlantijas okeānā tropu zonā, starp Azoru salām un Gibraltāru (atsevišķa populācija arī Vidusjūrā) 3000-4000 m dziļumā pelagiālā. Auglība 3-8 milj. ikru. Nārstojot notiek morfoloģiskas un fizioloģiskas izmaiņas - žokļu atrofija, skeleta deformācija, barošanās pārtraukšana. Pēc nārsta iet bojā. Kāpuru (leptocefalu) attīstība ilga. No nārsta vietām 1-2 gadus tie pasīvi līdz ar straumēm pārvietojas uz piekrastes ūdeņiem, kur, saniedzot 14-16 cm garumu, iegūst pieauguša zuša izskatu. Mazuļi uzturas seklumā.

Izplatība:

Sastopams Ziemeļatlantijas Eiropas, Ziemeļamerikas un Āfrikas pie- krastēs. Ziemeļjūrā pēdējā laikā sasto-pams ļoti reti. Baltijas jūrā līdz šim konstatēts rietumdaļā, pēdējoreiz 1963. gadā pie Štrālzundes. Kaut gan mūsu un arī kaimiņvalstu faunas apkopojumos jūras zutis tiek iekļauts, tomēr pierādījumu par tā sastopamību Austrumbaltijā un Latvijas piekrastē nav.

Izmantošana:

Saimnieciskā nozīme neliela. Nelielos daudzumos tas tiek ķerts āķu zvejā Eiropas piekrastē. Tiek vērtēts zemāk par zuti, kaut gan gaļa ir garšīga, lai arī ne tik maiga un trekna.

Summary:

Marine demersal species. Distributed in the seas of the North Atlantic. Declining in the North Sea. Very rare in the Baltic, only occurring in the western part. Though included in lists of fauna of the neighbouring countries, occurrence in the eastern and northern Baltic not confirmed.

Apskati citas sugas: