Apraksts:
Lielākā no klaidoņpelēm. Ķermenis peļveidīgs. Ķermeņa un galvas kopējais garums (8,5)13,5–13,8(14,5) cm. Galva liela, sejas daļa izstiepta. Ausu gliemežnīcas garas ((14)15–20(23) mm), uzkrītoši izceļas virs apmatojuma. Acis ļoti lielas. Kājas piecpirkstainas. Pakaļkājas garākas nekā priekškājas, to pēdas (23)24–27(29) mm garas, šauras. Aste ķermeņa garumā vai garāka ((9)10,5–13,5(15) cm). Svars (18)25-50(60) grami. Tēviņi pārsvarā ir lielāki.
Apmatojums mīksts, pieguļošs, divkrāsains. Akotmati reti. Starp mugurpusi un vēderpusi parasti labi redzama robeža. Pieaugušiem dzīvniekiem mugurpuse uzkrītoši sarkanbrūna ar dzeltenīgu nokrāsu, akotmati melni. Vēderpuse un kāju pēdas baltas, mati pie saknēm pelēki. Pēc pirmās apmatojuma maiņas uz krūtīm starp priekškājām labi saskatāms okerbrūns plankums vai apkakle. Astes apakšpuse gaišāka par virspusi. Starp dzimumiem ārēju atšķirību nav.
Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P 0/0, M 3/3 = 16
Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.
Kariotipā 2n = 48 hromosomas.
Līdzīgās sugas ir divas.
Mazā meža klaidoņpele (Sylvaemus uralensis).
Līdz pirmajai apmatojuma maiņai jaunās dzeltenkakla klaidoņpeles pēc kažoka krāsas ir ļoti līdzīgas mazajai meža klaidoņpelei. Atšķirības: mazās meža klaidoņpeles ķermenis ir manāmi īsāks, pakaļkājas pēdas garums nepārsniedz 23 mm (dzeltenkakla klaidoņpelei pārsniedz), astes relatīvais garums vienāds ar ķermeņa garumu vai mazāks par to (dzeltenkakla klaidoņpelei – vienāds vai lielāks), ausu gliemežnīcas ir relatīvi un absolūti īsākas (nepārsniedz 15 mm).
Svītrainā klaidoņpele (Apodemus agrarius).
No dzeltenkakla klaidoņpeles atšķiras ar slaidāku ķermeni, mazāku izmēru, uzkrītoši strupāku purnu, relatīvi daudz īsāku asti, relatīvi mazākām acīm un ausu gliemežnīcām (pieglaustas pie galvas uz priekšu, tās nesniedzas līdz acīm), relatīvi īsākām kājām un ar uzkrītošu melnu vai melni brūnu svītru, kas stiepjas gareniski pār muguru.
Izplatība un sastopamība:
Sugas pamatareāls aptver lielāko daļu Eiropas, ziemeļos sasniedzot dienvidtaigu, dienvidos Kaukāzu.
Latvijā sastopama bieži. Izplatīta visā valsts teritorijā.
Ekoloģiski plastiska suga. Apdzīvo dažādus biotopus: mežus, kuros dominē platlapji (biežāk ar kritalām un pamežu bagātās vietās), agrocenozes, kultūrainavas, tostarp, mežaparkus, kapus. Aukstajā sezonā izteikta nosliece uz sinantropizāciju – ieviešas saimniecības un dzīvojamajās ēkās.
Dzīves veids:
Aktivitāti saglabā visu gadu. Diennakts aktivitātes maksimuma periods ir krēslā un tumsā. Ļoti veikls un kustīgs dzīvnieks. Ātri skrien, akrobātiski pārvietojas (gan vertikāli, gan horizontāli) pa krūmiem un kokiem, arī lielā aukstumā (virs 10 m), pa ēku sienām. Pa zemi pārvietojas g.k. lēcieniem, spēj tālu aizlēkt. Prot labi peldēt.
Nometnieks. Midzeņus ierīko dabiskās slēptuvēs (g.k. koku dobumos, dobos celmos, kritalās, blīvās zaru kaudzēs) vai biezā augājā, putnu būros, nereti ēkās. Nereti rok alas ar vairākām ieejām, pie kurām redzami raksturīgi zemes izsviedumi.
Pamatā sēklēdāja un augļēdāja. Barības sastāvs būtiski atkarīgs no sezonas. Ēdienkartē dominē augu sēklas (ziemā gandrīz tikai sēklas), tajā ietilpst saknes, ogas, augļi, mazākā daudzumā pumpuri, asni un citas augu zaļās daļas, kokaugu miza. Vairošanās periodā barībā izmanto arī dzīvniekus (sauszemes bezmugurkaulniekus). Rudenī gatavo sēklu krājumus ziemai.
Poligāma. Vairojas siltajā sezonā – no marta beigām vai aprīļa sākuma līdz septembra beigām. Gadā parasti 2–3 (labvēlīgos apstākļos vairāk) metieni. Grūsnība ilgst 26-30 dienas. Metienā (2)5–8(12) mazuļi. Dzimumgatavību sasniedz 3 mēnešu vecumā. Vasaras otrajā pusē vairošanās procesā iesaistās arī daļa no pavasarī piedzimušajām mātītēm. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem. Dzīves ilgums: 1-2 gadi.
Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir caunveidīgie zvēri, lapsas un plēsīgie putni (pirmkārt, pūces). Nepieaugušajiem īpatņiem zināmu apdraudējumu rada pašu sugas pieaugušie tēviņi.
No saimnieciskās nozīmes viedokļa nodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Uz lielas daļas īpatņu sastopami ektoparazīti. Ir bīstamu infekcijas slimību dabisko perēkļu uzturētāja (viena no nozīmīgākajām ērču encefalīta pārnēsātājām).
Kopsavilkums:
Lielākā un veiklākā no klaidoņpelēm. Plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, sastopama bieži. Nodara kaitējumu mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Common throughout the country.
Часто по всей территории.
