Zīdītāji

Palielināt attēlu

Apraksts: Ķermeņa garums: [t]180-200 cm, [m] līdz 150 cm;
Masa: [t] līdz 250 kg, [m] līdz 150 kg.

Izplatība: Sastopama mežos, krūmājos, niedrājos, uz laukiem, pļavās.

Dzīves veids: Pārsvarā bara dzīvnieks. Dominē krēslas - nakts aktivitāte.
eža cūku aizņemtos iecirkņos redzami raksturīgi rakumi - 5-20 cm dziļi augsnes apvērsumi, kā arī dubļu "vannas" - mitrās vietās izraktas vārtīšanās bedres, kuru tuvumā parasti atrodas dubļiem notašķīts berzēšanās koks (lielākoties - sauss skujkoks). Veido guļmigas, ziemā mēdz izgulēt skudru pūžņus.

Pēdu nospiedumi: Pārsvarā bara dzīvnieks. Dominē krēslas - nakts aktivitāte. Pieauguša [t] pēdas garums vidēji 20 cm, [m] vidēji 14 cm, platums aizmugurējo (malējo) nagu nospiedumu līmenī [t] vidēji 18 cm, [m] vidēji 11 cm. Malējo pirkstu nagi vienmēr atstāj iespiedumus, tie izvērsti platāk par vidējo nagu nospiedumiem. Priekškājas malējo nagu iespiedumi dziļāki un lielāki nekā pakaļkājai. Nagminis. Lēni ejot, soļi plati, īsi (40-50 cm), pēdu nospiedumu virkne izkārtota "skujiņā". Rikšojot atstāj gandrīz taisnā virknē sakārtotus nospiedumus; soļu garums skrienot - līdz 90 cm. Ejot vai rikšojot, pakaļkājas liek priekškāju nospiedumos, bet, ātri skrienot (lēkšos, aulekšos), pakaļkājas apsteidz priekškājas un novietojas ieslīpi viena no otras; lēcienu garums līdz 2 m. Attālums starp priekšējo (vidējo) nagu nospiedumu ārmalām [t] atkarībā no vecuma:

sivēns - 2-2,5 cm
1 gadu vecs - 3-3,5 cm
2 gadus vecs - 3,5-4,5 cm
3 gadus vecs - 4,5-5,5 cm
vecāks - 6 cm un vairāk.
Sivēni pirmajos dzīves mēnešos pārvietojoties balstās tikai uz vidējiem pirkstiem, malējie nospiedumus neatstāj. Salīdzinot ar citu Latvijas savvaļas atgremotāju pēdu nospiedumiem, meža cūkai tie parasti ir dziļāki un relatīvi platāki

Mēsli: Mēslu izmēri atkarīgi no dzīvnieku vecuma (lieluma). Forma un konsistence - dažāda, atkarīga no barības. [R] un [Z] , kad meža cūkas ēd galvenokārt rupju un samērā sausu barību, mēsliem nelielu (2-4 cm ¼ pieaugušiem) plācenīšu (biezu monētu) forma; katrā kaudzītē - 3-10 vairāk vai mazāk salipuši "plācenīši". [P] un [V] , kad dominē sulīga un mīksta barība, mēsli valgani, vienlaidus desas formā vai bezformīgās izplūdušās kaudzītēs; krāsa - tumši zaļa, zaļganbrūna ([P] un [V] ), pelēcīgi brūna vai zilganbrūna ( [Z] ); juv. zīdīšanas periodā - pelēkdzeltena. Saturā parasti nelielas augu daļiņas, var būt arī dzīvnieku kaulu un ķermeņa segu fragmenti. Atrodami visdažādākajās vietās.