Apraksts:
Lielākā strupastu apakšdzimtas suga. Ķermenis masīvs, tā garums, atkarībā no dzīvnieka vecuma un dzimuma, - (20)26-32(35) cm (neiekļaujot astes garumu). Galva diezgan liela, plata, sejas daļa īsa. Ausu gliemežnīcas nelielas, tikai nedaudz paceļas virs apmatojuma. Acis nelielas. Kājas vidēji garas (pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām), spēcīgas, piecpirkstainas. Priekškāju trešais pirksts garāks par pārējiem, bet pirmais - rudimentārs. Pakaļkāju ceturtais pirksts garāks par pārējiem. Pirksti bruņoti ar relatīvi gariem, bet strupiem nagiem. Pakaļkāju pēdas kailas, daudz garākas un platākas par priekškāju pēdām (7-9 cm garas), to pirkstus saista nepilnas peldplēves, pēdu malās (sānos) atrodas rindās sakārtoti cieti matiņi. Arī uz priekškāju pēdām gar plaukstas malu un arī gar pirkstu malām atbalsta virsmas palielināšanai ir retas cietu, elastīgu matiņu virtenītes. Aste padrukna, sāniski saplacināta, tiesa, apakšmalā - ne tik izteikti, cik augšmalā un beigu galā - mazāk nekā sākumdaļā; tā klāta ar nelielām, zvīņveidīgām plāksnītēm, bez apmatojuma; astes garums (14)16-22(25) cm (sasniedz vismaz 70 % no ķermeņa garuma). Svars, atkarībā no sezonas, no dzīvnieka vecuma un dzimuma, - 600(800)-1200(1500) grami. Tēviņi lielāki par mātītēm. Ķermeņa apmatojuma struktūra: zem cietajiem, garajiem akotmatiem jeb segmatiem atrodas bieza, mazliet viļņaina pavilna (tāpēc ondatra izskatās pinkaina, it kā „nesakopusies”). Apmatojuma krāsa virspusē: uz muguras, galvas, sāniem - dominē dažādas intensitātes brūnie toņi, vēderpuse ir gaišāka - pelēcīgāka. Apmatojumu maina vienu reizi gadā (vasarā), pakāpeniski.
Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P 0/0, M 3/3 = 16
Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.
Kariotipā 2n = 54 hromosomas.
Līdzīgu sugu Latvijā nav. Atsevišķās situācijās amfibiotiskā dzīves veida dēļ to var sajaukt ar ūdensstrupasti, nutriju, Eirāzijas bebru, iespējams, arī ar pelēko žurku.
Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris). Dzīve cieši saistīta ar ūdeni. Krietni mazāka par ondatru, ar relatīvi daudz īsāku, apaļu (nevis sāniski saplacinātu), daudz biezāk apmatotu asti. Ķermeņa apmatojuma krāsa daudz neatšķiras, toties atšķiras tā struktūra, tāpēc ūdensstrupastes kažoks izskatās salīdzinoši daudz gludāks. Tāpat kā ondatra veido ūdenī barošanās galdiņus jeb peldošus plostiņu. Pa sauszemi pārvietojos daudz neveiklāk.
Nutrija (Myocastor coypus). Dzīve cieši saistīta ar ūdeni. Pieder pie citas (nutriju) dzimtas. Atšķirīga zobu formula: : I 1/1, C 0/0, P 1/1, M 3/3 = 20. Pirmdzimtene - Dienvidamerika. Latvijā sastopami tikai atsevišķi no gūsta izbēguši vai atbrīvoti dzīvnieki (pie mums nespēj izdzīvot visu gadu). Lielāka. Ķermeņa apmatojuma uzbūves dēļ izskatās ļoti sapinkojies. Aste no sāniem mazāk saplacināta. Pakaļkāju pirkstus saista pilnas peldplēves.
Eirāzijas bebrs (Castor fiber). Dzīve ļoti cieši saistīta ar ūdeni. Pieder pie citas (bebru) dzimtas. Atšķirīga zobu formula: : I 1/1, C 0/0, P 1/1, M 3/3 = 20. Daudzas reizes lielāks, ar lāpstveidīgi (virzienā no augšas uz apakšu) saplacinātu, lielām ragvielas zvīņām klātu, reti apmatotu asti. Pakaļkāju pirkstus saista pilnas peldplēves. Peldplēves ir arī starp priekškāju pirkstiem. Dubultots pakaļkāju 2. pirksta nags.
Pelēkā žurka (Rattus norvegicus). Patīk slapjas vietas un, lai gan nekādu īpašu pielāgojumu nav, samērā labi peld, pat nirst. Pieder pie citas (peļu) dzimtas. Izmērā un svarā vismaz uz pusi atpaliek no ondatras. Garenāks ķermenis un slaidāka galva, smailāks purns, salīdzinoši garākas kājas. Lielākas ausu gliemežnīcas un lielākas acis. Aste nedaudz garāka, visā garumā apaļa, vienmērīgi pārklāta ar retiem, maigiem matiņiem. Ķermeņa apmatojuma krāsa variabla (var būt līdzīga ondatras apmatojuma krāsai).
Izplatība un sastopamība:
Sugas pirmdzimtene ir Amerikas ziemeļdaļa. No Jaunās Pasaules uz Veco Pasauli ondatru savulaik atgādāja cilvēki. Jau 19. gadsimta sākumā tā tika ievesta un palaista savvaļā Čehijā. Divdesmito gadu nogalē sugu introducēja PSRS. No abām introducēšanas vietām dzīvnieks veiksmīgi izplatījās. Tagad tas apdzīvo gandrīz visu Eiropu un lielu daļu Āzijas.
Latvijas teritorijā ondatras ieklīda no kaimiņu zemēm pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās, sešdesmito gadu sākumā. Vispirms, nākdamas no austrumiem, tās parādījās Krāslavas un Daugavpils rajonos, pēc tam Igaunijas pierobežā, bet vēlāk ieceļoja arī no Lietuvas. Mūsdienās populācija Latvijā samazinās. Sastopama samērā reti, uzskata, ka tagad pie mums mājo vairāki tūkstoši īpatņu, lielākā daļa - Zemgalē (g.k. Lielupes baseinā).
Dzīves veids:
Aktivitāti saglabā visu gadu. Apdzīvo seklus, ar veģetāciju bagātus, stāvošus vai lēni tekošus ūdeņus un to piekrastes. Jebkurā gadalaikā saglabā piesaisti slapjiem biotopiem.
Pēdminis. Pa sauszemi pārvietojas samērā neveikli - īsiem lēcieniem vai gāzelējošiem soļiem, ja skrienot, tad – nestabiliem lēcieniem. Laba racēja. Rok dzīvošanai alas ūdenstilpju krastos vai būvē ģimenes mājiņas no ūdensaugiem. Priekškājām labi attīstīta satveršanas spēja. Aktīva galvenokārt vakaros un naktīs. Ļoti labi peld un nirst.
Pārsvarā augēdāja (nelielā daudzumā ēd gliemjus u.c. bezmugurkaulniekus). Galvenokārt barojas ar ūdens un piekrastes augiem. Barības sastāvs mainās līdz ar gadalaikiem - līdz ar veģetācijas stāvokli ūdenstilpēs un ap tām. Ēd, tupot uz tā saucamajiem barošanās plostiņiem jeb galdiņiem. To pamatus kāda krūma vai biezāka zālāja aizsegā ūdenī izveido, darbojoties ar priekškājām. Ja vien iespējams, barojas vienās un tajās pašas vietās, tādējādi šajās vietās uz galdiņiem - slānis virs slāņa - sakrājas daudz atlieku. Galdiņu platums var izveidoties ievērojams: diametrā - metrs, pat vairāk. Barību, ko iepriekš sameklē un nograuž, uz ēšanas vietu aiztransportē peldot. Plostiņus izmanto arī kā sausu vietu, uz kura sēžot, pirms došanās nakts gaitās sakopj ķermeņa apmatojumu.
Dabiskie ienaidnieki. Ļoti daudzi dažādi plēsīgie zvēri, dažu sugu plēsīgie putni. Konkurenti (gan par barību, gan par dzīves vietām) - ūdensstrupastes, bebri.
Būtiski populāciju ietekmē arī nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, visvairāk - ūdenstilpju izsalšana līdz dibenam. Tāpat ondatras cieš no dažādām infekcijas slimībām.
Pieaugušie dzīvnieki ir nometnieki.
Izteikti monogāma: pāri izveidojas pavasarī un tie ir stabili visu vairošanās periodu. Bērnu aprūpē iesaistās arī tēvs. Dzīvo ģimenēs (abi pieaugušie un viņu visi attiecīgās sezonas metienu mazuļi vienkop). Jaunie (iepriekšējā gadā pasaulē nākušie) dzīvnieki uz citām dzīves vietām pārvietojas pēc pārziemošanas - agri pavasarī (palu laikā). Vairošanās periods ilgst no aprīļa līdz septembrim (6 mēnešus). Ja ondatras grasās audzēt bērnus pašu izraktās alās, viņas veido vairošanās midzeņus, kas līdzīgi citu sugu strupastu darinātajiem (tā saucamās mīkstās ligzdas), bet, ja reljefs nav piemērots alu rakšanai, ondatras ūdenī, ar dūņām cieši sacementējot dažādus materiālus, būvē samērā lielas, sarežģītas „mājiņas”, kurām ieeja tām atrodas zem ūdens līmeņa, bet dzīvojamās kameras krietni virs ūdens līmeņa.
Gadā katrai mātītei 1-2 (reti 3) metieni. Grūsnība ilgst vidēji piecas nedēļas (30 - 40 dienas). Metienā (4)5-7(14) mazuļi. Dzīves ilgums: 2-3(5) gadi.
Pēdu nospiedumi:
Pēdu nospiedumos labi saskatāmi garo pirkstu un nagu iespiedumi. Priekškāju pirksti izvērsti platāk nekā pakaļkāju pirksti; priekškāju pirmais (iekšējais) pirksts nospiedumu neatstāj. Pakaļkāju pirmais pirksts atbalstoties novietojas nelielā leņķī pret pārējiem pirkstiem. Ļoti reti pakaļkāju pēdas nospiedumā var saskatīt nelielo peldplēvju atstātās zīmes. Nereti redzama arī astes ievilkta svītra. Priekškāju un pakaļkāju pēdu nospiedumu savstarpējā izkārtojumā nekādu likumsakarību nav - tie var atrasties viens otram blakus, priekšā (aizmugurē), kā arī pilnīgi vai daļēji pārklāties. Irdenā, dziļā sniegā iegrimst - dzen dziļu vagu.
Mēsli:
Mēslus atstāj gan ūdenī, gan uz krasta barošanās vietās. Tie ir izstieptas ovālas formas, diametrs - 0,5 cm, 1,5-2 cm gari. Krāsa - tumši brūna, zaļgana vai gandrīz melna.
Statuss:
Ondatra iekļauta Latvijas medījamo dzīvnieku sarakstā. Atsevišķos gadījumos var būt epidemioloģiski bīstama: ir vairāku infekcijas slimību (g.k. leptospirozes, tularēmijas) izraisītāju pārnēsātāja. Lokāli spēj būtiski kaitēt, rokot alas dambjos un ceļos, kas iet gar ūdenstilpnēm. Nelielā skaita un specifiskā dzīves veida dēļ nevar nodarīt būtisku kaitējumu lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai.
Kopsavilkums:
Pirmdzimtene ir Ziemeļamerika; Eiropā introducēta; Latvijā ieklīdusi no kaimiņu zemēm, sastopama samērā reti, skaits samazinās. Vislielākā no strupastēm. Apdzīvo seklus, aizaugušus, stāvošus vai lēni tekošus ūdeņus un to piekrastes. Pārsvarā augēdāja. Rok alas ūdenstilpju krastos vai būvē ģimenes mājiņas. Veido barošanās galdiņus. Izteikti monogāma. Dzīvo ģimenēs. Ļoti labi peld un nirst. Medījama.
North American species, introduced in Europe, naturally spread into Latvia as from the end of 1950'ies from east. Nowadays quite rare species, presumably, of decreasing distribution. The core population along the Lielupe river and its tributaries (Zemgale Plain). Prefers grassy aquatic habitats throughout the year.
Заносной, Североамериканский вид в Европе. В Латвии появилась в конце 1950-ых годов, начиная с восточных регионов. В настоящее время довольно редкий вид; считают, что встречаемость ондатры уменьшается. Основная популяция на Земгальской равнине. Предпочитывает заросшие биотопы у вод, которые не покидает в течении всего года.
