Apraksts:
Mazākais no susuriem - mājas peles lielumā.
Ķermenis peļveidīgs, tā garums (6)6,2-8,6(9) cm. Galva neliela, ar strupu purnu, uz kura atrodas gari vibrisi jeb taustes mati. Ausu gliemežnīcas noapaļotas, vidēji garas (1-1,4 cm), nedaudz paceļas virs galvas apmatojuma. Acis lielas.
Kājas apmēram vienāda garuma. Pakaļkāju pēdām 5, bet priekškāju pēdām - 4 pirksti, tie ir ļoti gari, lokani, bruņoti ar līkiem, asiem nagiem.
Aste viscaur vienmērīgi, biezi klāta ar īsiem matiem, samērā gara - (5,5)6-7(8,2) cm.
Četri pāri zīdekļu.
Svars - (15)20-28(35) grami.
Apmatojums samērā īss, ar vāji attīstītiem akotmatiem, bet biezs. Augšpuse un sāni kopumā vienkrāsaini - okerrudi vai iedzelteni rūsgani, astes apmatojums par mugurpuses apmatojumu nedaudz tumšāks, bet ķermeņa apakšpuses apmatojums gaišāks - dzeltenīgāks (uz krūtīm un pakaklē mēdz būt balti plankumiņi). Apmatojuma maiņa notiek 2 reizes gadā - pavasarī un rudenī.
Starp dzimumiem ārēju atšķirību nav.
Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P1/1, M 3/3 = 20
Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.
Kariotipā 2n = 62 hromosomas.
Līdzīgās sugas.
Pundurpele (Micromys minutus) no mazā susura atšķiras ar mazāku izmēru, ar mazāk spilgtu apmatojuma krāsojumu, ar maz apmatotu asti (kas galā pavisam kaila), ar mazāku zobu skaitu. Pundurpelei ausīs pie ieejas dzirdes kanālā atrodas raksturīgs ādas lēveris.
Pārējās 3 Latvijā sastopamās susuru (Gliridae) sugas no mazā susura atšķiras ar lielāku izmēru, pavisam citādi krāsotu apmatojumu.
Izplatība un sastopamība:
Sugas pamatareāls ietver Rietum-, Dienvid-, Centrāl- un Austrumeiropu (no Anglijas lejasdaļas un Francijas dienvidiem rietumos līdz Volgai austrumos), iesniedzas Ziemeļeiropā un Mazāzijā.
Latvijā nevienmērīgi izplatīts, tiek uzskatīts par samērā retu (biežāk atrodams valsts dienvidrietumos).
Apdzīvo galvenokārt lapu koku (pirmkārt, platlapju) mežus, retāk jauktos (egļu - platlapju) mežus un krūmājus. Īpaši iecienījis ozolu audzes. Mežā parasti izvēlas iecirkņus, kuros ir bagātīgs lakstaugu stāvs, paauga, dāsni saaudzis pamežs (lazdas, ievas, pīlādži, krūkļi, irbenes, segliņi, kārkli).
Dzīves veids:
Tipisks krēslas un tumsas dzīvnieks.
Meistarīgi kāpelē pa krūmiem, koku zariem un stumbriem, bet ar veiklumu gan neizceļas. Pa virszemi pārvietojas reti, parasti - ļoti īsiem lēcieniem.
Aktīvs tikai siltajā gada periodā, ziemu pavada ciešā guļā (nemaņā iegrimis) alā zem saknēm savlaicīgi sagatavotā ziemošanas migā. Ziemo vienatnē. Guļa sākas oktobrī (pieaugušie dzīvnieki ielien ziemas migās, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminās zem + 15 grādiem, jaunie - vēlāk). Atmodas periods iestājas aprīlī.
Vasaras guļamligzdas (to diametrs 8-10 cm) ierīko visdažādākajās vietās - putnu būros, koku dobumos (dažādā augstumā), celmu spraugās, augu biežņā uz zemes vai - visbiežāk - pievij („piekar”) tās koku vai krūmu zariem (parasti ne augstāk par 2 m). Midzeņus bērnu lološanai (diametrā 15-20 cm lielus) mātītes arī ierīko visdažādākajās vietās. Midzeņi - lodveidīgi veidojumi ar vienu ieeju, savīti g.k. no sausām kokaugu lapām, no iekšpuses var būt mazliet izpolsterēti ar sausu zāli un allaž ir krietni izklāti ar sausām sūnām un pavilnu.
Nometnieks. Pieaugušie tēviņi ir vientuļnieki, jaunie dzīvnieki siltajā sezonā nereti mēdz pārlaist dienu vairāki vienkop (g.k. koku dobumos un putnu būros).
Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību. To iegūst galvenokārt kokaugu lapotnē, retāk uz zemes. Maltīti bieži vien mēdz ieturēt midzenī, tāpēc tajā atrodas barības atliekas (arī ekskrementi). Barības sastāvs daudzveidīgs. No augu valsts produktiem patērē dažādu kokaugu ziedus, sēklas, ogas, augļus, pavasarī pēc ziemas guļas barībā izmanto arī mizu, jaunos dzinumus, lapu pumpurus. Lielāko daļu dzīvnieku valsts barības sastāda dažādi bezmugurkaulnieki, pirmkārt, kukaiņi dažādās attīstības stadijās, nelielā daudzumā apēd arī mazo putnu olas.
Poligāms. Vairošanās periods sākas aprīļa beigās vai maija sākumā. Tēviņi skandina augstā toņkārtā ieturētas, monotoniem vaidiem līdzīgas kāzu „dziesmas”. Gadā katrai mātītei 1 metiens, retumis 2. Grūsnība ilgst 3-3,5(4) nedēļas. Metienā (2)3-5(8) mazuļi. Tēviņi neuzņemas nekādas rūpes par pēcnācējiem. Apmēram mēnesi bērni pavada midzenī, pusotra mēneša vecumā kļūst patstāvīgi. Dzimumgatavību sasniedz nākamajā pavasarī. Dzīves ilgums 3-4(6) gadi.
Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir pūčveidīgie putni, sermuļveidīgie zīdītāji.
Pēdu nospiedumi:
Ieraugāmi reti. Zināmā mērā atgādina vāveres pēdu nospiedumus. Uz blīva substrāta var būt saskatāmi pēdu spilventiņu iespiedumi un samērā labi iezīmējas nagu iespiedumi - plati izvērsti (priekškājām platāk nekā pakaļkājām). Pakaļkājas atstāj 5 nagu (pirkstu), priekškājas - 4 nagu (pirkstu) iespiedumus.
Statuss:
Lokāli var negatīvi ietekmēt mazo dobumperētāju putnu populāciju, jo iznīcina (apēd) dējumus, iemitinās putniem izliktajos būros, ir konkurents arī dabisko dobumu aizņemšanā.
Aizsargājama suga. Iekļauta EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā, LR MK aizsargājamo sugu sarakstā, Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.
Kopsavilkums:
Mazākais no susuriem. Nevienmērīgi izplatīts, tiek uzskatīts par samērā retu. Aktīvs tikai siltajā gada periodā, ziemu pavada ciešā guļā. Nometnieks. Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību. Poligāms. Gadā parasti viena pēcnācēju paaudze. Lokāli var negatīvi ietekmēt mazo dobumperētāju putnu populāciju. Aizsargājams.
Rare, protected species, comparatively commoner in the south-western part. Mostly broad-leaved (oak) forest and edge species, particularly in places with rich understorey of hazel.
Редкий, охраняемый вид в Латвии, сравнительно чаще в юго-западной части. В основном встречается в широколиственных (дубовых) лесах и по окраинам лесов, особенно в местах обильново произрастания лещины.
