tumšā strupaste

Microtus agrestis (L.)

Microtus agrestis (L.) attēls

latviski: tumšā strupaste

angliski: field vole

vāciski: Erdmaus

zviedriski: åkersork

igauniski: niidu-uruhiir

lietuviski: pievinis pelėnas

krieviski: пашенная полевка

Apraksts:

Ķermenis peļveidīgs, tā garums atkarīgs no dzīvnieka vecuma, parasti no (8)9 līdz 13 (nekad nepārsniedz 14) cm. Galva plata, sejas daļa īsa. Acis samērā lielas. Kājas vidēji garas, piecpirkstainas. Apmatojums mīksts, pieguļošs, izteikti divkrāsains - mugurpusē tumši pelēkbrūns ar rūsganu nokrāsu, vēderpusē sudrabaini pelēks (var būt mazliet iedzeltens). Ausu gliemežnīcas vidēji garas (9–13,5 mm), paceļas virs galvas apmatojuma, to augšmalā – reti un tievi tumši rūsgani mati. Aste klāta ar īsu, retu, izteikti divkrāsainu (virspusē tumši pelēkbrūnu, apakšpusē sudrabaini pelēku) apmatojumu, tās garums – (2,6)3 līdz 3,5(4,7) cm, sastāda apmēram 1/4 no ķermeņa garuma vai mazāk (nekad nepārsniedz 1/3 no ķermeņa garuma!). Svars, atkarībā no sezonas, ļoti svārstīgs – 16–60 grami. Tēviņi kopumā lielāki. Ārēju atšķirību starp dzimumiem nav.

Zobu formula: I 1/1, C 0/0, P 0/0, M 3/3 = 16

Atbilstoši starptautiski pieņemtajiem saīsinājumiem zobu formulā tiek norādīti četri zobu veidi: priekšzobi (I), ilkņi (C), priekšdzerokļi (P) un dzerokļi (M). Pirmais cipars aiz attiecīgā saīsinājuma norāda šādu zobu skaitu augšžoklī, aiz slīpsvītras otrais - apakšžoklī. Zvēru sugas kopējais zobu skaits aprēķināms, summu reizinot ar divi, jo formulā norāda zobu skaitu tikai vienā augšžokļa/apakšžokļa pusē.

Kariotipā 2n = 50 hromosomas.

Izskatā līdzīgās sugas ir četras.
Lauku strupaste (Microtus arvalis). Par tumšo strupasti nedaudz īsāka, korpulentāka, ar relatīvi garāku asti, īsākām kājām. Apmatojums mugurpusē gaišāks (brūni pelēks), astes apakšpuse tumšāka. Ausu gliemežnīcas mazāk apmatotas, to augšmalā nav tievu, tumši rūsganu matu.

Austrumeiropas strupaste (Microtus rossiaemeridionalis). Par tumšo strupasti nedaudz īsāka, korpulentāka, ar relatīvi garāku asti, īsākām kājām. Apmatojums mugurpusē gaišāks (brūni pelēks). Ausu gliemežnīcu augšmalā nav tievu, tumši rūsganu matu.

Rūsganā mežstrupaste (Clethrionomys glareolus). Par tumšo strupasti mazāka. Relatīvi slaidāks ķermenis, garākas kājas, garāka aste, lielākas ausu gliemežnīcas, slaidāks purns. Siltajā sezonā augšpuses apmatojuma krāsa uzkrītoši ruda (sarkanbrūna, rūsgana), ziemā - gaišāka. Sāni pelēcīgi dzelteni. Vēdera un kāju apmatojuma krāsa balta vai gaišpelēka, norobežota. Nelabprāt apdzīvo mitras vietas.

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris). Par tumšo strupasti gandrīz 2 reizes lielāka. Uzkrītoši druknāka, ar relatīvi daudz garāku (apmēram ½ ķermeņa garumā) asti. Apmatojums gandrīz vienkrāsaini apmatots (tumšs). Dzīvo pie ūdenstilpēm, labi peld.

Izplatība un sastopamība:

Sugas pamatareāls aptver Eirāzijas meža zonu no Spānijas rietumos līdz Ziemeļķīnai austrumos, ziemeļos iesniedzoties mežatundrā. Latvijā sastopama nelielā skaitā; izplatīta visā valsts teritorijā, bet nevienmērīgi.

Apdzīvo dažādus, galvenokārt mitrus, biotopus ar bagātīgu veģetāciju (palieņu pļavas, daļēji pārpurvotas meža pļavas, purvus, mitrus, aizaugušus izcirtumus, mitras mežmalas, aizaugušas ūdenstilpju un purvu piekrastes u. tml.). Mežu masīvos sastopama ļoti reti. Nepiemīt nosliece uz sinantropizāciju, vienīgi ziemā vai lietainā vasarā nelielā daudzumā var ieviesties lauksaimniecības kultūrās, parkos.

Dzīves veids:

Aktivitāti saglabā visu gadu. Rosās jebkurā diennakts periodā, tomēr biežāk krēslā un tumsā. Samērā neveikla. Pa virszemi pārvietojas, ātri ejot, skriešus vai lēcieniem.

Veido apaļus midzeņus no sausas zāles un lapām. Ierīko tos dažādās vietās: mitrājos ievij zāļu ciņos vai spraugās starp kokaugu saknēm, sausākos biotopos iekārto pašraktās, samērā dziļās alās vai dažādās dabiskās slēptuvēs. No katra midzeņa ieejas uz visām pusēm virszemē stiepjas taciņas, kas ved uz barošanās vietām, uz pārtikas krājumu glabātavām, netālu no kurām parasti ierīkotas īpašas paslēptuves. Ziemā veido ejas zem sniega, virspusē parādās ļoti reti (tikai lai barotos).

Nometniece. Dzīvo ģimenēs (mātīte ar mazuļiem), reizēm ģimeņu grupās (nelielās kolonijās), kurās ietilpst pieaugušie dzīvnieki - mātīte vai mātīte un tēviņš (vairošanās periodā) - un mātītes ritošās vai pēdējās aizvadītās vairošanās sezonas pēcnācēji, kas ierīkojuši savus midzeņus netālu no mātes midzeņa. Tēviņi ārpus vairošanās perioda dzīvo pa vienam.

Barības sastāvs ļoti daudzveidīgs, atkarīgs no sezonas. Pārsvarā augēdāja. Pavasarī un vasarā galvenokārt pārtiek no dažādu lakstaugu zaļajām daļām, rudenī arī no augļiem, no daudzu sugu koku un krūmu sēklām, no to jauno dzinumu mizas, nedaudz no sēnēm un dzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem). Ziemā ēd rudenī sagādātos barības krājumus, liela nozīme aukstajā sezonā ir jaunu kociņu un krūmu mizai (kokaugus apgrauž, atrodoties virs sniega).
Poligāma. Vairojas siltajā sezonā - no aprīļa līdz septembrim, oktobrim.

Gadā katrai mātītei 2–3, nereti 4 metieni. Grūsnība ilgst apmēram trīs nedēļas. Metienā (3)5-6(8) mazuļi. Dzimumgatavību sasniedz 1,5-2 mēnešu vecumā. Vasaras otrajā pusē vairošanās procesā iesaistās arī vairākums agrajos metienos piedzimušo mātīšu. Dzīves ilgums 2 līdz 3 gadi.
Nopietnākie dabiskie ienaidnieki ir dažādi plēsīgie zvēri un plēsīgie putni. Negatīvi skaita dinamiku būtiski ietekmē meteoroloģiskie apstākļi (ilgstoši sausuma periodi vasarā, strauji atkušņi, ziemā, pavasara pali). Siltajā sezonā praktiski visa populācija intensīvi invadēta ar ektoparazītiem (visbiežāk ar dažādām ērcēm, retāk - blusām, utīm).

Statuss:

Nelielā skaita dēļ Latvijā nav bīstamu infekcijas slimību dabisko perēkļu uzturētāja un nevar nodarīt būtisku kaitējumu ne mežsaimniecībai, ne lauksaimniecībai.

Kopsavilkums:

Latvijā sastopama nelielā skaitā; izplatīta visā valsts teritorijā, bet nevienmērīgi. Apdzīvo dažādus, galvenokārt mitrus biotopus ar bagātīgu veģetāciju. Nometniece. Pārsvarā augēdāja. Dzīvo ģimenēs vai ģimeņu grupās. Latvijā nelielā skaita dēļ nevar nodarīt būtisku kaitējumu mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai.

Unequally distributed species in Latvia. Prefers wetland habitats with abundant vegetation.

Неравномерно распространенный вид в Латвии. Предпочитывает заросшие, мокрые биотопы.

Apskati citas sugas: