Zīdītāji

Palielināt attēlu

Apraksts: Ķermeņa garums (bez astes): [t] 60-90 cm; [m] 50-70 cm;
Masa: [t] 7-12 kg; [m] 5-8 kg.

Dzīves veids: Apdzīvo iekšējos ūdeņus un to piekrastes biotopus. Uzturas arī neapdzīvotās jūras pludmalēs upju ieteku tuvumā. Diezgan bieži (īpaši - pavasaros un rudeņos) dodas klejojumos pa sauszemi. Pēdminis.

Pēdu nospiedumi: Kājas ļoti īsas. Pirksti stipri izvērsti, gandrīz līdz nagiem savstarpēji saistīti ar peldplēvēm. Nagi nelieli, strupi. Pēdu apakšpuse gan ziemā, gan vasarā pilnīgi kaila. Pirkstu spilventiņi sakārtoti rozetē. Pārvietojas lielākoties ar pusmetrīgiem lēcieniem vai īsiem soļiem. Ejot soļos, pēdu nospiedumi veido zigzaglīniju; īsos lēkšos - nospiedumi taisnvirzienā, turklāt pakaļkāju nospiedumi parasti sedz priekškāju nospiedumus. Izdarot garus lēcienus, abas vai viena pakaļkāja apsteidz priekškājas, redzami trīs vai četri pēdu nospiedumi, parasti - sakārtoti slīpi pa pāriem. Uz mīksta substrāta pēdu nospiedumos labi iezīmējas noapaļotie pirkstu spilventiņi. Nagu nospiedumu var arī nebūt vai tie var būt grūti samanāmi. Priekškāju pirmais (mazākais) pirksts bieži vien nospiedumu neatstāj. Pārvietojoties pa dziļu sniegu, relatīvi lielā svara un īso kāju dēļ ūdrs iegrimst un atstāj aiz sevis dziļu vagu. Seklā sniegā (nereti arī smiltīs un dubļos) saskatāma arī garās un smagās astes iezīmēta, vietām pārtraukta, izlocīta sliede. Mēdz slidināties pa seklu, blīvu sniegu un pa ledu, šļūkt no uzkalniņa, uzkasīt pauguriņus ūdens malas smiltīs vai dubļos.

Mēsli: Bezformīgi. Svaigi - parasti pašķidru, gļotainu, izplūdušu, iegarenu kaudzīšu veidā, apžuvuši - drupenas konsistences. Krāsa - svaigiem mēsliem perlamutra zaļa, pelēka vai melna, apžuvušiem - pelēkzaļa. Garums - 4-7 cm. Saturā var būt sīki abinieku kaulu, sarkanīgi vēžu čaulu (kutikulu) gabaliņi, zivju asakas un zvīņas, retumis - arī putnu spalvas, olu čaumalas, nelielu zvēru mati, peldvaboļu, spāru un to kāpuru hitīna daļiņas. Atrodami parasti ūdenstilpes krastā uz saliņas vai pussaliņas kādā dabiski paaugstinātā vietā (uz ciņa, akmens, siekstas) vai uz zvēru pašu uzkasīta smilšu vai zāļu pauguriņa, kā arī uz pastāvīgām takām un uz sērēm; lielākoties - vietā, kur zvērs iznāk no ūdens.