Apraksts:
Ķermeņa garums: 95-135 cm;
Masa: 20-45 kg, ( [t] nedaudz lielāks par [m] ).
Skausta augstums - līdz 80-85 cm.
Ķermeņa krāsojums mainās sezonāli: vasarā tas ir ruds, ziemā - pelēcīgāks. Mazuļu kažokā papildus ir gaiši plankumi, kas padara tos vidē grūtāk pamanāmus. Mazuļi dzimst maija beigās, parasti metienā ir viens, retāk - divi mazuļi. Turklāt raksturīga mazuļu īpašība ir sastingšana briesmu gadījumā. Šādu nekustīgu un zālē zemu pieplakušu stirnēnu ir ļoti grūti pamanīt. Mazuļi patstāvīgu dzīvi uzsāk pēc ziemas beigām nākamajā pavasarī.
Ziemā stirnas parasti pulcējas nelielos bariņos.
Izplatība un sastopamība:
Visā Latvijā. Viena no biežākājām sugām dažādos mežaini-krūmainos biotopos, kas mijas ar pļavām un laucēm.
Dzīves veids:
Mežmalu, izcirtumu sīkmežu, birztalu un krūmāju iemītnieks. Nometnieks. Vairāk (vasarā) vai mazāk (ziemā) izteikta krēslas aktivitāte (rītos un vakaros). Nagminis.
Pēdu nospiedumi:
Nagu iespiedumi sirdsveidīgi, nelieli - apmēram 4 cm gari (nerēķinot aizmugurējos jeb malējos nagus) un 3 cm plati. Ejot soļu garums ap 40 cm. Malējo nagu nospiedumi redzami tikai uz mīksta substrāta un dzīvniekiem skrienot; [t] tie īsāki nekā [m] . Ejot pa mīkstu substrātu vai skrienot, vidējie nagi izplešas - palielinās attālums starp to priekšgaliem. [m] ejot vidējo nagu pakaļējie gali vairāk satuvināti nekā [t]. Nejaukt ar meža cūkas sivēna un staltbrieža teļa pēdu nospiedumiem.
Mēsli:
Cilindriski, ar noapaļotiem galiem, konsistence - lielākoties elastīga. Krāsa - brūna, toņi - dažādi. [V] - forma mainīga, konsistence ļoti mīksta; krāsa - dažāda (zaļgana, brūngana, dzeltenīga); spiras var būt saķepušas kopā, vasarā tumšākas nekā ziemā. Garums - 0,5-1 cm (diametrs 0,5-0,6 cm). Parasti - nesasaistīti kaudzītēs. Juv. - riekstveida, 0,4-0,6 cm. Saturā - ļoti sīkas dažādu augu šķiedras. Tā kā stirna ir atgremotājs, augu masa labi pārstrādāta. Atrodami visdažādākajās vietās.
