Erannis defoliaria (Clerck, 1759)
- latviski: Lielais salnsprīžmetis
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu: Пяденица-обдирало
Tēviņa priekšspārni ir ar raibu zīmējumu, kurš var būt ļoti mainīgs. Spārnu plētums 35-40 mm. Mātītei spārnu nav. Ķermeņa garums 15 mm. Lielā salnsprīžmeša raibos kāpurus pavasarī var sastapt uz visdažādāko koku un krūmu lapām. Visbiežāk tos atrod uz ozoliem, bērziem, ievām, plūmēm, ābelēm, lazdām un gobām. Iekūņojas augsnes virskārtā. Lielais salnsprīžmetis ir viena no visvēlāk novērojamām tauriņu sugām: tas redzams septembra beigās oktobrī (līdz regulārām salnām). Tēviņi lido krēslā un naktī, meklējot mātītes, kuras sēž uz stumbriem un koku zariem. Pārziemo olas. Lielais salnsprīžmetis Eiropā ir plaši izplatīts. Latvijā parasts un sastopams visā valsts teritorijā, nereti pat pilsētu apstādījumos. Bīstams dārzu un parku kaitēklis: ne velti latīniskā nosaukuma aptuvens tulkojums skan „atlapotājs”. Atsevišķos gados vērojama masveida savairošanās, kuras rezultātā īpaši cieš ozoli un lazdas. Visnozīmīgākie sugas dabiskie ienaidnieki ir kukaiņēdāji putni un skrejvaboles.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.