Volvariella murinella (Quél.) M. M. Moser
- latviski: peļpelēkā makstaine
- angliski:
- vāciski: Mausgrauer Scheidling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-5 cm plata, sākumā izpletusies, vēlāk plakana, centrā ieliekta vai ar pauguru, blāva, zīdaini radiāli šķiedraina, bālgani pelēcīga vai gaišā smilšu krāsā, centrā brūngana. Mīkstums bālgans, plāns, ar pelargoniju smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sārtas, platas, brīvas, šķautnēs robotas.
Kātiņš 2,5-3,5 cm garš, 0,2-0,3 cm resns, cilindrisks, pie pamata vālesveida, blīvs, stingrs, trausls, balts līdz krēmkrāsas, gareniski šķiedrains, ietverts 2-4 daivainā, plānā, netīri pelēcīgā makstī.
Sporas gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā sārti brūnas, 5,3-7,1 x 3,4-4,5 μm.
Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Humus saprotroph, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, inedible.
Почвенный сапротроф, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.