Volvariella gloiocephala (DC.: Fr.) Boehhout & Enderle

syn. V. speciosa (Fr.: Fr.) Singer

Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 4-12 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies, balta līdz netīri pelēka, vidū ar pauguru, mitrā laikā gļotaina, sausā - lipīga. Mīkstums balts, ar kartupeļu lakstu vai rutku smaržu un gurķu garšu.

Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sārtas, ciešas, brīvas.

Kātiņš 10-20 cm garš, 1-2 cm resns, bālgans vai rūsgans, sākumā plūksnains, vēlāk zīdaini spīdīgs, pie pamata bumbuļveidā paresnināts, ietverts daivainā, ādainā makstī.

Sporas gludas, olveida, gaiši sārtas, masā sarkanbrūnas, 11-18 x 6-10 μm.

Trofiskā grupa Humusa saprotrofs.

Biotopi Tīrumos, dārzos, kartupeļu vagās, kapsētās, salmu un lapu kaudzēs, auglīgā augsnē.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā reti, VI- XI.

Īpašas norādes Neēdama (literatūrā pretrunīgas ziņas, tiek uzskatīta gan par ēdamu, gan indīgu, tāpēc labāk pārtikā nelietot).

Humus saprotroph, in gardens, fields, on compost, on nutrient-rich soils, rare in Latvia, inedible.

Почвенный сапротроф,  в садах,  на полях, на компосте, на богатых почвах, редко, несъедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.