Stropharia albonitens (Fr.) P. Karst.
- latviski: spožbaltā virpainīte
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu: valge värvik
- lietuviešu: baltoji gleiviabudė
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1,5-4 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies līdz plakana ar lēzenu pauguru, gluda, kaila, mitrumā lipīga, sausa - zīdaini spīdīga, bālgana, vecumā, sākot no centra un ievainojumu vietās pakāpeniski dzeltē. Mīkstums balts, plāns, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas sākumā pelēcīgi bālganas, vēlāk violeti pelēkbrūnas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs pārslainas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 0,3-0,5 cm resns, cilindrisks, sākumā blīvs, vēlāk ar dobumu, stingrs, trausls, ar baltu, ādainu, nokarenu gredzenu, virs gredzena balts vai caurspīdīgs ar baltiem punktiņiem, zem tā - dzeltenīgs vai balts ar okera krāsas šķiedrainām zvīņām.
Sporas gludas, elipsoīdas līdz mandeļveida, pelēcīgi brūnas, masā violetbrūnas, 6,9-8,4 x 4,1-5,1 μm, ar izteiktu dīgšanas atveri.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs.
Biotopi Pļavās, ceļmalās, zālainās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VIII.
Līdzīgās sugas
Īpašas norādes Neēdama.
Humus saprotroph, in meadows, among grasses, rare in Latvia, inedible.
Почвенный сапротроф, на лугах, в травянистых местах, в Латвии редко, несъедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.