Strobilurus stephanocystis (Hora) Singer
- latviski: pūšļainā čiekursēne
- angliski:
- vāciski: Milder Kiefernzapfenrübling
- zviedru: Tallkotteskivling
- igauņu: männi-käbikõrges
- lietuviešu: švelnusis tampriukas
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1-2 cm plata, plakana vai lēzeni koniska, plāna, mitra mazliet caurspīdīgi rievota, pelēkbrūna, dzeltenbrūna līdz tumši brūna, bieži ar bālāku vidu. Mīkstums balts, plāns, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas baltas vai dzeltenīgi pelēkas, ciešas, gandrīz brīvas.
Kātiņš 2-5 cm garš, 0,1-0,25 cm resns, cilindrisks, reizēm saliekts, gluds, sarkani dzeltens, augšdaļā gaišāks, balti apsarmots, ar sakņveidīgu, plūksnainu pagarinājumu augsnē (jo dziļāk čiekurs iegrimis zemē, jo garāka "sakne" ).
Sporas gludas, gandrīz elipsoīdas, bezkrāsainas, masā bālā krēmkrāsā, 5,5-10 x 3-4 μm.
Trofiskā grupa Nedzīvās zemsedzes saprotrofs.
Biotopi Priežu mežos, uz čiekuriem.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti bieži, III- VII.
Līdzīgās sugas Strobilurus tenacellus - priežu čiekursēne atšķiras galvenokārt pēc mikroskopiskām pazīmēm.
Īpašas norādes Ēdama, bet sīko izmēru dēļ nenozīmīga.
Litter saprotroph, in pine forests, on embedded or buried pine cones, very common in Latvia, edible.
Подстилочный сапротроф, в сосновых лесах, на сосновых шишках, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
