Russula violacea Quél. ss. Romagn.


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte 2,5-5,5 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā ieliekta, reizēm neregulāra, parasti dažādu nokrāsu zaļgana vai violeta ar vai bez sārto vai dzeltenīgo krāsu toņiem vidū vai malā, kura bieži gaišāka, rievota. Virsmiziņa vidū spīdīga, līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, vīstot ar zivju smaržu un sīvu garšu.

Lapiņas krēmkrāsas, 3-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas.

Kātiņš 2-5 cm garš, 0,8-1,5 cm resns, cilindrisks, balts vai ar rūsganiem traipiem pie pamata, sūkļains vai dobumains.

Sporas ar izolētām kārpiņām, olveida, masā krēmkrāsas, (6)6,5-8,5(9) x (5,5)6-7,5(8) μm.

Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.

Līdzīgās sugas R. pelargonia - pelargoniju bērzlapei ir pelargoniju smarža, aug zem apsēm, papelēm, sporas lielākas, kārpiņas vairāk savienotas. R. olivaceoviolascens - olīvvioletajai bērzlapei sporas iegarenas, kārpiņas savienotas. R. fragilis - trauslajai bērzlapei sporas baltas, kārpiņas +_ tīklveidā savienotas.

Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.