Russula veternosa Fr. ss. J. Schäffer


Iepriekšējā suga Nākamā suga

Apraksts

Cepurīte (3)4-10 cm plata, izliekta, vēlāk +- ieliekta, sarkanaīga vai sārta, vidū dzeltena, okera, reti ar olīvu nokrāsu, izbālējot salmu vai krēmkrāsā ar vai bez sārto krāsu paliekām. Mala tikai vecumā īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, līdz 1/2 novelkama. Mīkstums sākumā stingrs, balts, parasti ar sārtu apsarmi, vecumā bieži mazliet pelēcīgs, ar medus smaržu un mēreni vai maz sīvu garšu.

Lapiņas okerkrāsā, 4 līdz 12 mm platas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas, sīvas.

Kātiņš 3-7 cm garš, 1-2,3 cm resns, balts, vecumā pelēcīgs, blīvas vai sūkļains, reti dobumains.

Sporas ar izolētām kārpiņām, olveida, masā gaiši dzeltenas, 6-8,5(9,5) x (5,5)6-7(8) μm.

Trofiskā grupa Dižskābaržu, ozolu mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII- IX.

Līdzīgās sugas R. rubra - sarkanā bērzlapei cepurītes vidus tumšāks, sporu kārpiņas +_ savienotas, R. persicina - persiku bērzlapei un R. lepida - cinobrsarkanajai bērzlapei kātiņi sārti.

Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.

Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.