Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 3-7 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, vecumā plaši vai dziļi ieliekta, trausla, vidū parasti zaļgana, olīvkrāsas, retāk brūngana, malā rozā, vīnsarkana vai purpurkrāsas, reizēm arī violeta vai mēļa, retāk vienkrāsaina ar tumšāku vidu, izbālē līdz okera, salmu vai krēmkrāsai ar vai bez citu krāsu paliekām, ar plānu, briedumā rievotu malu. Virsmiziņa +_ spīdīga, līdz pusei vai tālāk novelkama. Mīkstums balts, trausls, ievainojumu vietās dzeltē, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas trauslas, bāli dzeltenīgas, 4-9 mm platas, +- sīvas, briedumā gandrīz retas.

Kātiņš 2-6 cm garš, 0,5-1,5cm resns, cilindrisks, balts, dzeltē (vismaz nākošajā dienā), trausls, sūkļains vai dobs.

Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmkrāsas, 5,5(6)-8,5(9) x (4,5)5-6,5(7) μm.

Trofiskā grupa Bērzu mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā bieži, VII– IX.

Līdzīgās sugas R. puellaris – vaska bērzlapei cepurītei nav zaļo krāsu, sporas +- apaļas, aug zem skuju kokiem. R. serotina – atvasaras bērzlape +_ sīva, aug vēlu, ne tikai zem bērziem. Pārējām nelielajām +- maigas garšas bērzlapēm lapiņas un sporas baltas vai dzeltenas vai arī to kātiņi nedzeltē, ir sārti, balti vai kļūst pelēki.

Īpašas norādes Ēdama, mazvērtīga, var lietot sālīšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.