Russula velenovskyi Melzer& Zvara
- latviski: Velenovska bērzlape
- angliski:
- vāciski: Täubling Ziegelroter
- zviedru:
- igauņu: pilvik tellispunane
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-8(9) cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, reizēm ar lēzenu pauguru vai ieliekta, parasti gaiši ķieģeļsarkana, vidū gaiši okerbrūna vai dzeltenīga, izbālējot ar dzeltenīgām zonām, vecumā ar īsi rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, balts, ievainojumos dzeltē, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas briedumā okerkrāsā, šķautnēs pie cepurītes malas bieži sarkanīgas, 3-6(8) mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas, sākumā bieži mazliet sīvas.
Kātiņš 3-6(9) cm garš, 1,5-2 cm resns, cilindrisks, balts vai sārts, blīvs, reti dobumains.
Sporas ar nedaudz savienotām kārpiņām, olveida, masā okerkrāsā, (6)6,5-8,5(9) x (5)5,5-6,5(7) μm.
Trofiskā grupa Lapu koku un priežu mikorizas sēne.
Biotopi Jauktos mežos, sausās vietās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Latvijā bieži, VI– XI.
Līdzīgās sugas un taksoni R. velenovskyi var. cruentata cepurīte parasti tumšāka, pat brūngani violeta, kātiņš nekad nav sārts, sporu kārpiņas vairāk savienotas. R. paludosa – purva bērzlape -sk .aprakstu. R. roseipes – rožkāta bērzlapei cepurīte vairāk oranžsarkana, lapiņas un sporu masa dzeltena, aug tikai zem priedēm.
Īpašas norādes Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in dray mixed forests, common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сухих смешаных лесах, в Латвии часто, съедобен.
Līdzīgās sugas
-
Russula lateritia (Ķieģeļsarkanā bērzlape)
Zem priedēm var atrast daļēji līdzīgu R. velenovskyi, Velenovska bērzlapi, bet tai lapiņas un sporas okerkrāsā, ne dzeltenas. Līdz pusei novelkama, lapiņas un sporas bāli dzeltenas, virsmiziņas uzbūve citāda, aug arī zem bērziem.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
