Russula turci Bres.
- latviski: jodoforma bērzlape
- angliski: Iodoform-scented Russule
- vāciski: Jodoform-Täubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-10 cm plata, sākumā izliekta, drīz ieliekta, reti ar lēzenu pauguru, daudzkrāsaina, parasti violeta, mēļa vai vīnsarkana, retāk brūna, bieži ar pelēku, retāk ar olīvu nokrāsu, vidus bieži tumšāks, purpurviolets, melngans, izbalējot brūndzeltens, ar gludu, vecumā reizēm īsi rievotu malu. Virsmiziņa matēta, bieži ar apsarmi. Mīkstums balts vai banānu dzeltens, ar vāju jodoforma smaržu kātiņa pamatnē un maigu garšu.
Lapiņas dzeltenas, 5-7 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 2-7 cm garš, 1-2 cm resns, cilindrisks, balts vai ar sārtu apsarmi, blīvs vai dobumains.
Sporas tīklotas, olveida, masā gaiši dzeltenas, (7)7,5-9 x 6-7,5 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Sausos priežu mežos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- X.
Līdzīgās sugas R. amethystina - ametista bērzlape aug zem eglēm, sk. aprakstu. R. punctata - punktainā bērzlape (iespējams, tax. R. turci) cepurīte parasti mālu sarkana ar tumšāku pauguru un baltu kātiņu, lielākām sporām, aug zem eglēm.
Īpašas norādes Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in dray pine forests, on sandy soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сухих сосновых лесах, на песчаных почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.