Russula torulosa Bres.
- latviski: druknā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Wolfstäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-7(8) cm plata, ilgi izliekta, reizēm pauguraina, vēlāk plakani izliekta vai ieliekta, purpurvioleta, purpursarkana vai tumši vīnsarkana, bieži ar gaišākiem vai tumšākiem, pat mēļiem vai olīvzaļiem plankumiem, vidū parasti tumšāka. Mala gluda, tikai vecumā reizēm ļoti īsi rievota. Virsmiziņa ilgi spodra, apmēram līdz 1/3 novelkama.
Mīkstums stingrs, pat ciets, biezs, bālgans, mitrumā +_ dzeltē, zem virsmiziņas sārts, ar vāju ābolu smaržu un mēreni, cepurītē pat vāji sīvu garšu.
Lapiņas briedumā krēmkrāsas, 4-7 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai mazliet nolaidenas.
Kātiņš 2-6 cm garš, 1-2 cm resns, blīvs, gaiši purpurviolets vai mēļš, vai ar sārtu joslu zem lapiņām, reizēm pat pilnīgi balts, mitrumā bieži ar dzeltenīgiem plankumiem.
Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, iegareni olveida, masā gaišā okerkrāsā, 6,6-8,5(9) x (5)5,6-7 μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Priežu mežos, kaļķainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas R. sardonia - zeltasaru bērzlape, R. queleti - Kelē bērzlape un R. fuscorubroides - ērkšķogu bērzlape ir ļoti sīvas.
Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in pine forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в сосновых лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.