Russula rubra var. kavinae Melzer & Zvara
- latviski: sarkanā bērzlape, varietāte
- angliski:
- vāciski: Scharfe Zinnobertäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-8 cm plata, izliekta, plakana vai sekli ieliekta, gaiši asinssarkana ar tumšāku, retāk ar gaišāku vai dzeltenīgu vidu. Mala gluda, vecumā parasti īsi rievota. Virsmiziņa matēta, līdz 1/3, vecumā reizēm tālāk novelkama. Mīkstums stingrs, balts, ar vāju priežu bekas smaržu un tūlītēji ļoti sīvu garšu.
Lapiņas okerkrāsā, ciešas, līdz 5-6 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, ļoti sīvas.
Kātiņš 4-6 cm garš, 1-2 cm resns, balts, sūkļains, cilindrisks vai vāles veida.
Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, ieapaļas, masā okerdzeltenas, 7-9,5(10) x 6-7,6(8) μm.
Trofiskā grupa Dižskābaržu, ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas R. persicina - persiku bērzlapei un R. lepida - cinobrsarkanai bērzlapei - kātiņš parasti ar sārtu apsarmi. R. rubra var. rubra - sarkanajai bērzlapei mīkstums parasti pelēcīgs ar medus smaržu.
Īpašas norādes Ēdama pēc novārīšanas, piemērota sālīšanai un marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.