sarkanā bērzlape

Russula rubra (Lamb.: Fr) Fr. ss. Bres.

Russula rubra (Lamb.: Fr) Fr. ss. Bres. attēls

latviski: sarkanā bērzlape

angliski:

vāciski: Scharfe Zinnobertäubling

zviedriski:

igauniski:

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

4-10 cm plata, izliekta, briedumā plakana vai ieliekta, stingra, karmīna, cinobra vai rožu sarkana ar tumšāku vidu, izbālē, bet reti bālgana ar rožainiem plankumiem, ar gludu, vecumā reizēm neskaidri rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, matēta, līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, stingrs, balts, vecumā pelēcīgs, ar vāju augļu vai medus smaržu un sīvu, bet ne tūlīt dedzinošu garšu.

Lapiņas:

okerkrāsā, līdz 8 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, ļoti sīvas.

Kātiņš:

3,5-7 cm garš, 1-2 cm resns, blīvs, balts, vecumā lejas daļā bieži pelēcīgs.

Sporas:

ar zemām, +_ savienotām kārpiņām, olveida, masā okerdzeltenas, (6)6,5-9(10) x (5,5)6-8 μm.

Trofiskā grupa :

ižskābaržu, ozolu mikorizas sēne.

Biotopi:

Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Latvijā reti, VII- X.

Обобщение:

Микоризообразователь, в лиственных лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. persicina - persiku bērzlapei un R. lepida - cinobrsarkanā bērzlapei - abām sārti kāti (sk. aprakstus).

Īpašas norādes :

Ēdama pēc novārīšanas, piemērota sālīšanai un marinēšanai.

Apskati citas sugas: