Russula rubra (Lamb.: Fr) Fr. ss. Bres.
- latviski: sarkanā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Scharfe Zinnobertäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-10 cm plata, izliekta, briedumā plakana vai ieliekta, stingra, karmīna, cinobra vai rožu sarkana ar tumšāku vidu, izbālē, bet reti bālgana ar rožainiem plankumiem, ar gludu, vecumā reizēm neskaidri rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, matēta, līdz 1/3 novelkama. Mīkstums biezs, stingrs, balts, vecumā pelēcīgs, ar vāju augļu vai medus smaržu un sīvu, bet ne tūlīt dedzinošu garšu.
Lapiņas okerkrāsā, līdz 8 mm platas, pie kātiņa pieaugušas, ļoti sīvas.
Kātiņš 3,5-7 cm garš, 1-2 cm resns, blīvs, balts, vecumā lejas daļā bieži pelēcīgs.
Sporas ar zemām, +_ savienotām kārpiņām, olveida, masā okerdzeltenas, (6)6,5-9(10) x (5,5)6-8 μm.
Trofiskā grupa Dižskābaržu, ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- X.
Līdzīgās sugas R. persicina - persiku bērzlapei un R. lepida - cinobrsarkanā bērzlapei - abām sārti kāti (sk. aprakstus).
Īpašas norādes Ēdama pēc novārīšanas, piemērota sālīšanai un marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, on calcareous soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
