Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 3-10 cm plata, stingra, sākumā izliekta, drīz plakana līdz sekli ieliekta, purpurvioleta vai vīnsarkana, vidū bieži tumšāka, reizēm ar brūnu nokrāsu, izbalējot ar zaļganiem, pelēcīgiem vai dzeltenīgiem plankumiem, gludu malu. Virsmiziņa nespodra, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums bālgans, pelēcīgs, zem virsmiziņas sārts, trausls, ar ābolu kompota smaržu un ļoti sīvu, vecumā rūgtu garšu.

Lapiņas bālganā vaska krāsā, nekad nav citrondzeltenas, iespiedumos reizēm zaļganas, 4-7 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai nolaidenas.

Kātiņš 2-8 cm garš, 0,5-2,5 cm resns, cilindrisks, pelēcīgi violets, sarkanīgs vai ar šādu dzīslojumu, reizēm balts, blīvs vai vecumā dobumains.

Sporas ar izolētām kārpiņām, ieapaļas, masā krēmkrāsas, 7-9(10) x (6)6,5-8,5 μm.

Trofiskā grupa Egļu mikorizas sēne.

Biotopi Skuju koku mežos, kaļķainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII– X.

Līdzīgās sugas R. fuscorubroides – ērkšķogu bērzlapei cepurīte purpurmelngana, neizbālē, lapiņas iespiedumu vietās nekļūst zaļganas, aug skābās, ne kaļķainās augsnēs. R. torulosa – druknā bērzlape un tās var. fuscorubra aug kaļķainos priežu mežos, tām bieži kātiņš var būt balts. R. sardonia – zeltasaru bērzlape, sk. aprakstu.

Īpašas norādes Neēdama sīvās garšas dēļ.

Mycorrhiza forming species, in coniferous forests, on calcareous soils, rare in Latvia, inedible.

Микоризообразователь, в хвойных лесах, на известняковых почвах, в Латвии редко, несъедобен.