Russula pumila Pouz. & F. Massart
- latviski: pundura bērzlape
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4(5) cm plata, izliekta, drīz plakana, sekli, vecumā reizēm dziļi ieliekta, violeti vai pelēcīgi vīnsarkana ar tumšāku, pat melnganu vidu. Mala plāna, briedumā rievota. Virsmiziņa nespodra, līdz pusei novelkama.
Mīkstums plāns, trausls, bālgans, zem virsmiziņas vai kukaiņu grauzumos dzeltenīgs, ar neizteiktu smaržu un mēreni sīvu garšu.
Lapiņas bālā krēmkrāsā, 2-4 mm platas, plati pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-6 cm garš, 0,4-1 cm resns, bālgans, lejas daļā un skārumos dzeltē, mitrumā vai vecumā pelēcīgs, trausls, sūkļains vai dobs.
Sporas ar zemām, +_ savienotām kārpiņām, olveida, masā bālganas, (7)7,5-11(12) x6,2-9(10) μm.
Trofiskā grupa Alkšņu mikorizas sēne.
Biotopi Mitros lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas R. versicolor - dažādkrāsu bērzlapei kātiņš nekad nav pelēks. sporas mazākas, aug zem bērziem. R rivulicola - urdziņu bērzlape aug ļoti slapjās vietās, zem bērziem, sporas mazākas.
Īpašas norādes Ēdama, mazvērtīga, derīga sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in moist deciduous forests, rare, edible.
Микоризообразователь во влажных лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.