Russula puellaris Fr.
- latviski: vaska bērzlape
- angliski: Yellow-staining Russule
- vāciski: Milder Wachstäubling
- zviedru:
- igauņu: vahapilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-5(6) cm plata, izliekta, drīz +- ieliekta, trausla, vidū parasti tumši purpurbrūna vai melngana ar vīna vai miesas sārtu, izbālējot pat krēmkrāsas malu, reti ( f. rubida) sarkana. Mala plāna, rievota. Virsmiziņa ar ilgi spoža, tālu novelkama. Mīkstums bālgans, drīz gaiša vaska krāsā, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas krēmkrāsas, bieži šķautnēs rūsganas, 3-8 mm platas, jauniem eksemplāriem reizēm vāji sīvas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 1-1,5 cm resns, balts, drīz dzeltē, rūsaini traipains, vecumā žāvētu dateļu krāsā, ļoti trausls, bieži dobumains.
Sporas ar +- izolētām kārpiņām, olveida līdz ieapaļas, masā krēmkrāsā, 6,5-8,5(9,5) x 5,5-7 μm.
Trofiskā grupa Skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi Skuju koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā reti, VII- X.
Līdzīgās sugas R. abietina (tax. R. puellaris) cepurīte līdz 8 cm plata, sporas lielākas - 10 x 8 mm, aug zem eglēm, var. minutalis - cepurīte parasti gaišāka, mazāka, sporas mazākas - 8(8,5) mm. R. versicolor- dažādkrāsu bērzlapes var. pseudopuellaris aug zem bērziem, sporas okerkrāsā, iegarenas, kārpiņas +_ savienotas.
Īpašas norādes Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in coniferous and mixed forests, on sandy soils, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в хвойных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.