Russula persicina Krombh.: Mlz.-Zv.
- latviski: persiku bērzlape
- angliski:
- vāciski: Schwachfleckender Täubling
- zviedru:
- igauņu: pleekpilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-12 cm plata, pusapaļa, vēlāk izliekta vai plakana, vecumā sekli ieliekta, stingra, rožaini vai jāņogu sarkana, izbālējot bāli dzeltenīga vai retāk pilnīgi balta. Mala sākumā bieži ierotīta, vēlāk viļņaina, daivaina, īsi rievaina. Virsmiziņa nespodra, reizēm plaisā, nedaudz novelkama. Mīkstums ciets, balts, zem virsmiziņas sārts, kukaiņu grauzumos +_ dzeltē, ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu.
Lapiņas briedumā krēmkrāsas, 4-7(10) mm platas, pie kātiņa pieaugušas vai nedaudz nolaidenas.
Kātiņš 2-5(6) cm garš, 1-2 cm resns, ciets, balts vai sārti plankumains, blīvs, vecumā dobs.
Sporas ar maz savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmkrāsas, 6-9(9,5) x 5,5-7,5 μm.
Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- X.
Līdzīgās sugas R. persicina var. multibrevifolia - uzkrītoši daudz īso starplapiņu. R. sanguinea - asinssarkanā bērzlape aug zem priedēm, sk. aprakstu. R. rubra - sarkanajai bērzlapei mīkstums un kātiņš +- kļūst pelēks, sk. aprakstus.
Īpašas norādes Neēdama.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, on acid soils, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, на кислых почвах, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.