Russula pelargonia Niolle ss. Romagn.
- latviski: pelargoniju bērzlape
- angliski:
- vāciski: Espentäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-4(6) cm plata, sākumā izliekta, drīz plakana, vecumā ieliekta, trausla, purpurvioleta, pelēcīgi vīnsārta vai violetpelēka, parasti vidū gaišāka, pelēcīgi vai olīvzaļgana, izbalējot bāli plankumaina, ar drīz rievotu malu. Virsmiziņa nespodra, tālu novelkama. Mīkstums balts vai pelēcīgs, trausls, ar pelargoniju smaržu un mēreni sīvu garšu.
Lapiņas bālganas, vēlāk ar pelēcīgu spīdumu, šauras, pie kātiņa pieaugušas, retiāk brīvas.
Kātiņš 4-5 cm garš, 0,5-1 cm resns, cilindrisks, balts, mitrumā pelēcīgs, trausls, sūkļains vai dobumains.
Sporas ar nedaudz savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmkrāsas, (6,5)7-8,5(10) x 6-7,5(8,5) μm.
Trofiskā grupa Apšu, papeļu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos, mālainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- X.
Līdzīgās sugas R. pumila - pundura bērzlape aug zem alkšņiem, cepurītes vidus tumšāks, sporas lielākas. R. violacea - violetai bērzlapei sporu kārpiņas izolētas. R. fragilis - trauslā bērzlape un R. olivaceoviolascens - olīvvioleto bērzlape - skat. aprakstus.
Īpašas norādes Ēdama, mazvērtīga, derīga sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.