Russula pectinatoides Peck
- latviski: ķemmveida bērzlape
- angliski:
- vāciski: Kratzende Kammtäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-6(7) cm plata, izliekta, vēlāk izpletusies, +_ ieliekta, pelēcīgi dzeltenā kartona krāsā, parasti vidū tumšāka vai brūnganāka, bieži ar rūsganiem plankumiem. Mala plāna, asa, tulznaini, gari rievota. Virsmiziņa staipīga, nespodra, ½ vai tālāk novelkama.
Mīkstums plāns, trausls, bālgans, zem virsmiziņas pelēcīgs, ar nepatīkamu smaržu un maigu, lapiņās mazliet sīvu (f. amarescens - rūgtenu) garšu.
Lapiņas krēmkrāsas, bieži ar rūsganiem traipiem, sirpjveida, 4-7 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-5 cm garš, 1-1,5 cm resns, bālgans, bieži ar rūsganiem plankumiem, pelēcīgs, reizēm pie pamatnes ar sarkaniem plankumiņiem, dobumains.
Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, iegareni olveida, masā krēmkrāsas, (6,5)-8,2(9) x (5)5,5-6,5(7 ) μm.
Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos, parkos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII-IX.
Līdzīgās sugas R. farinipes - miltu bērzlape un R. sororia - siera bērzlape ir ļoti sīvas, reti sastopamas. R. pectinata - ķemmes bērzlapei cepurīte lielāka (līdz 9,5 cm), parasti gaišāka, ar nedaudz mazākām sporām.
Īpašas norādes Ēdama, mazvērtīga, pēc vārīšanas der sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, parks, common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в парках, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
