purva bērzlape

Russula paludosa Britzelm.

Russula paludosa Britzelm. attēls

latviski: purva bērzlape

angliski: Tall Russule

vāciski: Apfeltäubling

zviedriski: Storkremla

igauniski: soopilvik

lietuviski:

krieviski:

Cepurīte:

7-16 cm plata, sākumā pusapaļa vai zvanveida, reizēm ar pauguru, vecumā ieliekta, stingra, gaiši vai tumši sarkana, vidū vai izbālējušās vietās okerkrāsas vai pat krēmkrāsas, ar gludu, vecumā īsi rievotu malu. Virsmiziņa ilgi spoža, tālu novelkama. Mīkstums biezs, balts, zem virsmiziņas sārts, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās parasti rūgtenu vai mazliet sīvu garšu.

Lapiņas:

sviesta dzeltenas, šķautnēs bieži sārtas, 7-12 mm platas, trauslas, pie kātiņa +- pieaugušas.

Kātiņš:

5-9(15) cm garš, 1-4 cm resns, cilindrisks, balts vai sārts, stingrs, sūkļains, reti dobs.

Sporas:

ar rupjām, savienotām kārpiņām, olveida – elipsoīdas, masā okerkrāsas, 8-11(12) x 6,7-7,7(8) μm.

Trofiskā grupa :

Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:

Mitros priežu mežos, purvu malās.

Summary:

Mycorrhiza forming species, in moist pine forests, on edges of moors, common in Latvia, edible.

Izplatība un sastopamība :

Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII– X.

Обобщение:

Микоризообразователь, во влажных сосновых лесах, по краям болот, в Латвии часто, съедобен.

Līdzīgās sugas:

R. decolorans – mainīgā bērzlape, R. velenovskyi – Velenovska bērzlape, R. xerampelina – siļķu bērzlapes var. erythropoda un var. rubra, kā arī tām +_ līdzīgās R. amoenides – krāšņā bērzlape un R. amoenipes – skaistkāta bērzlape.

Īpašas norādes :

Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.

Apskati citas sugas: