Russula paludosa Britzelm.
- latviski: purva bērzlape
- angliski: Tall Russule
- vāciski: Apfeltäubling
- zviedru: Storkremla
- igauņu: soopilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 7-16 cm plata, sākumā pusapaļa vai zvanveida, reizēm ar pauguru, vecumā ieliekta, stingra, gaiši vai tumši sarkana, vidū vai izbālējušās vietās okerkrāsas vai pat krēmkrāsas, ar gludu, vecumā īsi rievotu malu. Virsmiziņa ilgi spoža, tālu novelkama. Mīkstums biezs, balts, zem virsmiziņas sārts, ar neizteiktu smaržu un maigu, lapiņās parasti rūgtenu vai mazliet sīvu garšu.
Lapiņas sviesta dzeltenas, šķautnēs bieži sārtas, 7-12 mm platas, trauslas, pie kātiņa +- pieaugušas.
Kātiņš 5-9(15) cm garš, 1-4 cm resns, cilindrisks, balts vai sārts, stingrs, sūkļains, reti dobs.
Sporas ar rupjām, savienotām kārpiņām, olveida – elipsoīdas, masā okerkrāsas, 8-11(12) x 6,7-7,7(8) μm.
Trofiskā grupa Priežu mikorizas sēne.
Biotopi Mitros priežu mežos, purvu malās.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII– X.
Līdzīgās sugas R. decolorans – mainīgā bērzlape, R. velenovskyi – Velenovska bērzlape, R. xerampelina – siļķu bērzlapes var. erythropoda un var. rubra, kā arī tām +_ līdzīgās R. amoenides – krāšņā bērzlape un R. amoenipes – skaistkāta bērzlape.
Īpašas norādes Ēdama, lietojama bez iepriekšējas novārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in moist pine forests, on edges of moors, common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, во влажных сосновых лесах, по краям болот, в Латвии часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
