Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 4-11 cm plata, izliekta, reizēm ar iedobi, vēlāk bieži neregulāri ieliekta, stingra, dzeltenīgā vai rūsganā okerkrāsā, reizēm vietām ar citrona, retāk ar olīvu nokrāsu un gludu, vecumā reizēm īsi rievotu malu. Virsmiziņa bieži ilgi spīdīga, apmēram līdz pusei novelkama. Mīkstums stingrs, balts, vēlāk mazliet pelēcīgs, trausls, ar neizteiktu smaržu un sīvu (ne vienmēr) garšu.

Lapiņas krēmkrāsas, vecumā ievainojuma vietās vai šķautnēs maliet brūnē, 4-12 mm platas, +_ ciešas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas, sīvas.

Kātiņš 3-8 cm garš, 1-2,5 cm resns, cilindrisks, balts vai bāli dzeltenīgs, mitrumā pelēcīgs, blīvs, vecumā sūkļains.

Sporas ar daļēji tīklotu ornamentu, olveida, masā baltas, 6,7-10(10.5) x 6-8 μm.

Trofiskā grupa Lapu un skujkoku mikorizas sēne.

Biotopi Lapu, skuju koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VIII– X.

Līdzīgās sugas R. sardonia – zeltasaru bērzlapes var. mellina ir medus dzeltena, ļoti sīva, reaģē vāji uz ožamo spirtu. R. fellea – žults bērzlape – sk. aprakstu.

Īpašas norādes Ēdama. piemērota sālīšanai

Mycorrhiza forming species, in coniferous, deciduous and mixed forests, on sandy soils, common in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в хвойных, лиственных и смешаных лесах, на песчаных почвах, в Латвии часто, съедобен.