Russula norvegica Reid.
- latviski: norvēģu bērzlape
- angliski:
- vāciski:
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 1,5-3(4) cm plata, sākumā pusapaļi izliekta, vēlāk plakana, vecumā sekli ieliekta, purpurmelngana, drīz violeta, vīna vai purpursarkana, bālējot mēļa vai sārta, vismaz malā (var. rubromarginata), bet vidū parasti tumšāka. Mala gluda, vecumā parasti īsi rievota. Virsmiziņa sausumā nespodra, līdz pusei novelkama. Mīkstums balts, drīz trausls, bez vai ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu.
Lapiņas bālganas, +_ ciešas, 1,5-2 mm platas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 1-3 cm garš, 0,3-0,6 cm resns, balts, pamatnē parasti bāli okerīgs, porains.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, masā bāli krēmīgas, (6)6,5-9,7(11) x (5)5,5-7(7,5) μm.
Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VIII- IX.
Līdzīgās sugas R. atrorubens - sarkanmelnajai bērzlapei, R. atropurpurea - purpurmelnganās bērzlapes var. atropurpurina un R. fragilis - trauslajai bērzlapei cepurīte parasti lielāka, sporas mazākas.
Īpašas norādes Ēdama pēc novārīšanas, bet sīko izmēru dēļ mazvērtīga.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
