Russula nigricans Fr.
- latviski: melnganā bērzlape
- angliski: Blackening Russule
- vāciski: Dickblättriger Schwärztäubling
- zviedru:
- igauņu: must pilvik
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-20 cm plata, plakani izliekta, vēlāk nedaudz ieliekta vai ar iedobi, cieta, brūngana, vecumā melngani brūna ar ierotītu, vēlāk +_ asu, gludu malu. Virsmiziņa nespodra, nedaudz novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, griezumā sārtojas, lēnām kļūst kvēpaini pelēks, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas retas, (atstarpes pat līdz 5mm), biezas, bālganas, šķautnēs brūnē, ievainojumu vietās sārtojas līdz melnē, +- sīvas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas vai nolaidenas, daudz īso starplapiņu.
Kātiņš 2-7(8,5) cm garš, 1-4 cm resns, cilindrisks, ciets, blīvs, balts, iespiedumu vietās sārtojas, reizēm cepurītes krāsā vai melni traipains.
Sporas ar daļēji tīklveidā savienotām, zemām kārpiņām, ieapaļas, masā baltas, 6,3-7,5(8,6) x 5,3-7 μm.
Trofiskā grupa Lapu un skuju koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu un skuju koku smilšainos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā ļoti bieži, VIII– XI.
Līdzīgās sugas Griezumā sārtojas – R. densifolia – ciešlapiņu bērzlape, mazāk R. acrifolia – sīvlapiņu bērzlape.
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and coniferous forests, on sandy soils, very common in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и хвойных лесах, на песчаных почвах, в Латвии очень часто, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
