Russula luteotacta Rea
- latviski: dzeltentraipu bērzlape
- angliski:
- vāciski: Gelbfleckender Täubling
- zviedru: Gulnande blodkremla
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-9 cm plata, stingra, izliekta ar pauguru vai plakana, vecumā +_ ieliekta, sarkana vai rozā, izbalējot dzeltena, krēmkrāsas vai balta ar sārto nokrāsu atliekām, retāk bez tām. Mala asa, gluda, vecumā īsi rievota. Virsmiziņa pieaugusi vai ¼ novelkama, drīz nespodra vai matēta. Mīkstums blīvs, bālgans, zem virsmiziņas sārts, ar vāju augļu smaržu un sīvu garšu.
Lapiņas baltas ar pelēcīgu spīdumu, skārumos dzeltentraipainas, 3-7 mm platas, +_ nolaidenas, reizēm asaro.
Kātiņš 3-7 cm garš, 1-2 cm resns, parasti ekscentrisks, blīvs, pamatnē bieži dobumains, balts vai ar sārtu apsarmi, iespiedumos koši dzeltentraipains.
Sporas ar maz savienotām kārpiņām, olveida vai iegarenas, baltas, (6,5)7-8(9) x 6-7(7,5) μm.
Trofiskā grupa Dižskābaržu un ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Mitros lapu koku mežos, kaļķainās, mālainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā ļoti reti, VII- IX.
Līdzīgās sugas R. persicina - persiku bērzlapei cepurīte un sporas lielākas, krēmkrāsas. R. rubra - sarkanajai bērzlapei kātiņš vecumā pelēcīgs, sporas okerkrāsas.
Īpašas norādes Ēdama, pēc novārīšanas derīga sālīšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
