Russula lilacea Quél. var. retispora Sing.
- latviski: mēļās bērzlapes varietāte
- angliski:
- vāciski: Roter Reiftäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 2-3 cm plata, izliekta, drīz izpletusies vai sekli ieliekta, violeta, sārti violeta, nekad sarkanīga (skat. attēlu), parasti ātri izbalē mēļa vai bāli pelēcīga, reizēm ar baltu apsarmi. Mala īsi, neskaidri rievota, nekad (skat.attēlu) gari rievota. Virsmiziņa nespodra, +_ tālu novelkama. Mīkstums plāns, trausls, balts, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas baltas, ciešas, 2-3 mm platas, parasti +_ nolaidenas.
Kātiņš 2-3 cm garš, 0,5 cm resns, trausls, balts, nekad (skat.attēlu) pelēcīgs, cilindrisks, dobumains.
Sporas baltas ar +- tīklveidā savienotām kārpiņām, olveida, (6,8)7,2 -8,7 x (5,6)6-6,7 μm.
Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX. Sugas pamatforma R. lilacea var. lilacea (skat.attēlu) Latvijas mežos līdz šim nav atrasta.
Līdzīgās sugas R. pelargonia - pelargoniju bērzlapei garša sīva, R. pumila - pundura bērzlape aug zem alkšņiem, mēreni sīva, sporas lielas. R. lilacea var. lilacea sporu kārpiņas izolētas.
Īpašas norādes Ēdama, mazvērtīga, nav jāvāra, bet kā retums saudzējama.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.