Russula lepida Fr.
- latviski: cinobrsarkanā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Harter Zinnobertäubling
- zviedru: Fagerkremla
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 4-11 cm plata, pusapaļa, vēlāk plakani izliekta, reti ar iedobi, cieta, cinobra, karmīna vai rožsarkana, izbalējumos, retāk visa, var būt oranža, dzeltenīga, pat bālgana, ar sākumā ierotītu, vēlāk strupu, gludu, vietām daivainu malu. Virsmiziņa matēta, samtaina, apsarmota, sīki zvīņota, bieži saplaisājusi, nav novelkama. Mīkstums ciets pat vecumā, balts, kukaiņu grauzumos dzeltē, ar vāju augļu vai mentola smaržu un mentola garšu.
Lapiņas krēmkrāsā, šķautnēs bieži sarkanas, biezas, ciešas, 5-10 mm platas, rūgtenas, bieži zarainas.
Kātiņš 3-7 cm garš, 1,5-3 cm resns, cilindrisks, parasti sārts, retāk balts, blīvs, ciets, reizēm vēderains.
Sporas ar zemām, savienotām kārpiņām, iegarenas, masā krēmīgas, 7-9 x 6-7,5(8) μm.
Trofiskā grupa Lapu koku mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- X.
Līdzīgās sugas R. persicina - persiku bērzlape - ļoti sīva, R. rubra - sarkanā bērzlape - kāts balts vai pelēcīgs.
Īpašas norādes Ēdama, piemērota sālīšanai, marinēšanai.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.