Russula laeta J. Schaeff. (var. (?) R. borealis ss. Singer)*
- latviski: košā bērzlape
- angliski:
- vāciski: Freudiger Täubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 3-7(10) cm plata, pusapaļa vai mazliet koniska, vēlāk izpletusies vai sekli ieliekta, cinobra vai oranži sarkana, reizēm ar vīnsarkanu nokrāsu un gaišāku - okerdzeltenīgu vai bāli oranžīgu vidu, kurš reizēm mēdz būt arī tumšāks - brūnsarkans, pat purpurīgs. Mala gluda, vecumā rievota. Virsmiziņa ilgi spoža, no 1/3-1/2 novelkama. Mīkstums balts, +_ stigrs, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu.
Lapiņas gaiši dzeltenas, +_ ciešas, 5-8 mm platas, trauslas, pie kātiņa pieaugušas.
Kātiņš 3-4 cm garš, 1,2-1.5 cm resns, cilindrisks, balts, nekad nav ar sārtu apsarmi, sūkļains.
Sporas ar +_ savienotām kārpiņām, iegareni- olveida , masā gaiši dzeltenas, (6)6,5-8,7(9,4) x (5)5,5-6,8(7,2) μm.
Trofiskā grupa Ozolu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku mežos.
Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- VIII.
Līdzīgās sugas R. borealis - ziemeļu bērzlapei virsmiziņas uzbūve citāda, sporas tumšākas. R. cremeoavellanea - krēmkrāsas bērzlapei cepurīte parasti gaišāka, riekstkrēma vai gaišā riekstu krāsā, zem bērziem.
Īpašas norādes Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
* P.S. R. laeta kā suga vēl uzrādīta M. Mozera darbos. Jaunāko laiku autoru darbos to klasificē kā R. borealis vai R. cremeoavellanea taksonus.
Mycorrhiza forming species, in deciduous forests, rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных лесах, в Латвии редко, съедобен.
Līdzīgās sugas
-
Russula lateritia (Ķieģeļsarkanā bērzlape)
Košā bērzlape aug zem ozoliem. Tām visām virsmiziņas uzbūve citāda, neviena no tām nav atrodama zem priedēm.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.