Sēnes

Palielināt attēlu

Apraksts

Cepurīte 3-8 cm plata, stingra, sākumā izliekta , bieži ar iedobi, vecumā +_ ieliekta, vidū parasti dažādu nokrāsu zaļa, malā violeta, mēļa, reti vienlaidus zaļgana (sk.attēlu), reizēm ar dzeltenīgiem plankumiem, reti vienkrāsaina, bāli zaļgana, plankumaina. Mala bieži daivaina, gluda, vecumā īsi, neskaidri rievota. Virsmiziņa violetajās vietās spīdīga, līdz 1/2 novelkama. Mīkstums biezs, balts, kukaiņu grauzumos parasti sārtojas, ar vāju, skābenu smaržu un maigu vai sākumā mēreni sīvu garšu.

Lapiņas krēmkrāsas ar bāli zaļgandzeltenu nokrāsu, ciešas, 5-9 mm platas, +_ brīvas, sīvas.

Kātiņš 1,5-7 cm garš, 1-2 cm resns, blīvs, vēlāk reizēm dobumains, balts vai ar violetu apsarmi.

Sporas ar izolētām kārpiņām, olveida, masā krēmkrāsas, (5,5)6-7,4(8) x (4,4)5-6(6,5) μm.

Trofiskā grupa Dižskābaržu, ozolu, iespējams, arī liepu mikorizas sēne.

Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, kaļķainās vai +- skābās, smilšainās augsnēs.

Izplatība un sastopamība Eiropa, Latvijā reti, VII- IX.

Līdzīgās sugas R. grisea - pelēkajai bērzlapei cepurīte lielāka, dominē pelēcīgās krāsas, sporas lielākas, ar +_ savienotām kārpiņām, sīvas tikai lapiņas. R. cyanoxantha - violetzaļajai bērzlapei cepurīte lielāka, sporas baltas.

Īpašas norādes Ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas, derīga marinēšanai, sālīšanai.

Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, rare in Latvia, edible.

Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии редко, съедобен.