Russula heterophylla (Fr.) Fr.
- latviski: dažādlapiņu bērzlape
- angliski:
- vāciski: Grüner Spiesetäubling
- zviedru:
- igauņu:
- lietuviešu:
- krievu:
Apraksts
Cepurīte 5-12 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, vecumā +_ ieliekta, dažādu nokrāsu zaļgana, olīvzaļa, vidū tumšāka, reizēm gaišāka vai ar dzeltenīgiem plankumiem, bet reti - f. pseudoochracea - viscaur okerdzeltena vai f. adusta - bronzas vai tumši brūna. Mala asa, gluda, vecumā reizēm īsi rievota. Virsmiziņa nespodra, gar malu vai līdz ¼ novelkama. Mīkstums stingrs, biezs, balts, vecumā dzeltenīgs, ar vāju augļu smaržu un maigu garšu, reaģē uz dzelzs sulfātu.
Lapiņas bālganas, briedumā ar vāji, bāli zaļganu spīdumu, 4-10 mm platas, pieaugušas vai nedaudz nolaidenas, uzkrītoši daudz zarotas un saaugušas, sevišķi kātiņa tuvumā.
Kātiņš 3-6 cm garš, 1-3,5 cm resns, stingrs, blīvs, balts, reizēm vecumā brūngani plankumains.
Sporas ar maz savienotām kārpiņām, iegarenas vai elipsoīdas, baltas, 5,2-6,5(8,7) x 4-5,7(6,5) μm.
Trofiskā grupa Dižskābaržu mikorizas sēne.
Biotopi Lapu koku un jauktos mežos, +- skābās augsnēs.
Izplatība un sastopamībaEiropa, Latvijā ļoti reti, VIII-IX, pamattips nav konstatēts, vienīgais ievākums (f. adusta Lange) vecs, bojāts, herbārijs nav saglabājies.
Līdzīgās sugas R. vesca - plankumainās bērzlapes f. viridata un f. avelanea - tām tikai nedaudz atšķirīga virsmiziņas uzbūve un augšanas vieta. R. cyanoxantha - violetzaļajai bērzlapei sporas lielākas, tā nereaģē uz dzelzs sulfātu.
Īpašas norādes Ēdama bez iepriekšējas vārīšanas.
Mycorrhiza forming species, in deciduous and mixed forests, very rare in Latvia, edible.
Микоризообразователь, в лиственных и смешаных лесах, в Латвии очень редко, съедобен.
Visu internetenciklopēdijas "Latvijas daba" tekstu un ilustratīvo materiālu autortiesību īpašnieks ir Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs un autori. Citēšanas gadījumā atsauce obligāta.